10 vienkārši jautājumi Nacionālās apvienības vadībai par komunistu Dzintaru Rasnaču
Pietiek lasītājs09.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās publiskota interesanta informācija – izrādās, mūsu pazīstamais tieslietu sistēmas balsts un stute, tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības vērtību nesējs Dzintars Rasnačs nevis vienkārši bijis PSKP biedrs, bet turklāt kompartijā iestājies 1988. gadā – laikā, kad jau aktīvi darbojās pirmās neatkarības kustības. Ņemot vērā, ka pats ministrs ir par šo tēmu ir mēms kā zivs un ka arī viņa partijas biedri izliekas šo informāciju nemanām, te būs 10 vienkārši jautājumi Nacionālās apvienības vadībai ar Raiti Dzintaru priekšgalā:
1) Vai tiešam pašreizējais tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības biedrs Dzintars Rasnačs ir bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs?
2) Ja jā, vai tiešām Dzintars Rasnačs kompartijā ir iestājies astoņdesmito gadu beigās, kad kārtīgi patrioti un drosmīgi nacionālisti jau dibināja LNNK un Vides aizsardzības klubu?
3) Vai Nacionālās apvienības vadība ir uzdevusi Dzintaram Rasnačam jautājumus par viņa komunistisko pagātni?
4) Ja šādi jautājumi ir uzdoti, kā Dzintars Rasnačs ir paskaidrojis savu tieksmi uz kolaboracionismu ar padomju iekārtu astoņdesmito gadu beigās?
5) Vai Nacionālās apvienības vadība ir centusies noskaidrot – vai Dzintars Rasnačs vispār ir arī izstājies no kompartijas?
6) Vai ir noskaidrots – kādas tieši personas ir devušas Dzintaram Rasnačam nepieciešamās rekomendācijas, lai viņš varētu iestāties PSKP, un vai šīs personas nav bijušas atbildīgos PSKP un VDK amatos?
7) Vai Nacionālās apvienības vadība ir iepazinusies ar Dzintara Rasnača kompartijas personisko lietu, viņa autobiogrāfiju, viņa personiskās pārliecības aprakstu un iesniegumu par iestāšanos PSKP?
8) Vai Nacionālās apvienības vadība ir noskaidrojusi – cik vēl bijušo PSKP biedru pašlaik darbojas partijas rindās, tostarp partijas un nodaļu vadībā?
9) Vai Nacionālās apvienības vadība vispār ir vēlējusies painteresēties par šo jautājumu?
10) Un visbeidzot – vai Nacionālās apvienības vadība tiešām uzskata, ka bijušo komunistu atrašanās partijas rindās atbilst Nacionālās apvienības deklarētajām vērtībām un principiem?
* Lai kungi un dāmas nemēģinātu izlikties, ka uz viņiem tas nekādi neattiecas, maza uzziņa – Nacionālās apvienības vadībā ir:
- Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts
- Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts, LU Juridiskās fakultātes lektors
- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis
- Jānis Dombrava, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts
- Imants Parādnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts
- Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis
- Ināra Mūrniece, 12. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības valdes locekle
- Inese Laizāne, Nacionālās apvienības valdes locekle, Saeimas deputāte
- Rihards Kols, 12. Saeimas deputāts.
- Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, Mārupes novada domes deputāts
- Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
- Edvīns Šnore, 12. Saeimas deputāts
- Ieva Holma, Rīgas domes deputāte
- Ginta Vilcāne, Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītāja
- Jānis Nebars, Salaspils novada domes deputāts
- Dainis Locis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas nodaļas vadītājs
- Nauris Puntulis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētājs
- Jānis Atis Krūmiņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
