Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

10.Saeimas deputātu latviskuma indekss

Ieva Nikoleta Dāboliņa
07.09.2011.
Komentāri (30)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apkopoti 10.Saeimā tikušo politisko spēku un atsevišķu deputātu balsojumi, kas parāda attieksmi pret latviešu valodu un pamatnācijas etnisko un pilsonisko komfortu.

Balsojumu latviskums mērīts 32 zīmīgos balsojumos, kuros ietverti priekšlikumi par lielākiem administratīvajiem sodiem par valsts valodas likuma pārkāpumiem, grozījumi Imigrācijas likumā, lai pārtrauktu uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem, grozījumi Darba likumā, kas aizliegtu krieviski nerunājošo jauniešu diskrimināciju, nacionālās pretošanās kustības statusa piešķiršanu leģionāriem u.c.*

Atbilstoši šiem balsojumiem 10.Saeimas frakcijām un atsevišķiem deputātiem aprēķināts latviskuma indekss, kas būtu jāņem vērā, ja vēlētājam politisko spēku un deputātu nacionālā pašcieņa ir svarīgs arguments izvēles izdarīšanai.

Indekss mērīts procentos no balsojumiem un piešķirts gradācijā no +100% līdz -100%.

Vislatviskākais politiskais spēks 10.Saeimā bijusi Nacionālā apvienība VL – TB/LNNK (NA), kuras indekss nemainīgi saglabājies +100%.

Nākamā latviskākās politiskā apvienība ir Vienotība (V) , kuras latviskuma indekss ir +58,6% un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar +25,5%. Apvienības Par labu Latviju (PLL) indekss ir negatīvs -39%, savukārt Saskaņas centra (SC) „latviskums” ir gandrīz absolūti negatīvs – 99,5%.

Apkopojums liecina, ka politisko apvienību izpratne par vēlētāju gaumi ir pietiekama, jo pēc Valda Zatlera Rīkojuma Nr.2 Vienotības latviskums no +33,6% spēji uzkāpa līdz +96,2%, tomēr nepārspēta paliek ZZS, kuras latviskums no -5,7% uzleca līdz +75,1%. Arī PLL latviskums pacēlās no -43,5% līdz pat -26,1%, un pat SC latviskums kāpa par 2,3%. Tas izskaidrojams gan ar pēkšņo priekšvēlēšanu laika iestāšanos un vēlēšanos izpatikt vēlētājiem, gan arī ar to, ka par gudrāko un pieredzējušāko kolēģu kritizētie Nacionālās Apvienības iesniegtie likumprojekti tomēr bija vienīgie, lai atrisinātu vairākas sasāpējušas problēmas, tai skaitā latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū.

Diemžēl tas neliecina par ilgtermiņa domāšanu, jo vēlētājiem būtu svarīgi, ka deputāti nemaina savu pārliecību īsi pirms vai uzreiz pēc vēlēšanām. Deputāta galvenais darbs ir tautas un valsts interesēm atbilstošs balsojums, kas atbilst kopējai partijas ilgtermiņa programmai.

Bez visiem Nacionālās apvienības deputātiem par izteikti latviskiem balsojumiem jāuzteic Kārlis Šadurskis (+94% / šajās vēlēšanās nestartēs), Ingūna Rībena (+93% / startēs ar Nr.9 Rīgā), Dzintra Hirša (+87 / diemžēl vēlēšanās nestartēs), Janīna Kursīte – Pakule (+83 / startēs ar Nr.3 Kurzemē), Ingmārs Čaklais (+80 / startēs ar Nr.9 Vidzemē), Ina Druviete (+79 / startēs ar Nr.5 Vidzemē), Ilze Vergina (+79% / startēs ar Nr.10 Vidzemē), Ilma Čepāne (+79% / startēs ar Nr. 3 Vidzemē) un Rasma Kārkliņa (+78% / startēs ar Nr. 8 Rīgā) no Vienotības. Gandrīz visi latviskākie Vienotības deputāti, izņemot Ingūnu Rībenu, nāk no Pilsoniskās savienības.

Visnelatviskākie Vienotības deputāti bijuši Aleksejs Loskutovs (+4% / startēs ar Nr. 2 Latgalē), Guntars Galvanovskis (+17%), Klāvs Olšteins (+18%/ startēs no Zatlera reformu partijas) un Solvita Āboltiņa (+31% / startēs ar Nr 1. Kurzemē). Pazīstamo sabiedrisko darbinieku Ojāra Kalniņa (startēs ar Nr. 7 Rīgā) un Ata Lejiņa (startēs ar Nr. 3 Zemgalē) latviskums ir izteikti viduvējs - ap +50%. Redzams, ka nacionālajos jautājumos Vienotībai nav nekādas vienotības.

No ZZS vislatviskākais deputāts ir Ingmārs Līdaka (+92% / startēs kā Nr. 2 Vidzemē) un Zemgales Andris Bērziņš (+57% / startēs ar Nr. 2 Zemgalē). Visnelatviskākie ZZS deputāti – pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš (-43%), Reizniece Dana (-26% / startēs ar Nr. 1 Kurzemē), Gundars Daudze (-14%) un Rihards Eigims (+4% / startēs ar Nr. 1 Latgalē).

Uz vispārējā apvienības Par labu Latviju (PLL) ar +17% latviskuma indeksu izceļas Māris Kučinskis, kas šajās vēlēšanās startēs no ZZS saraksta ar 4.numuru Vidzemē.

Analīze parāda, ka Aināra Šlesera (-71%), Andra Šķēles (-37%) un diemžēl arī pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa (-43%) uzskati par valsts valodu, pilsonības vērtību un zemes resursu piederību ir ļoti tuvi Saskaņas centra proponētajiem. Kā zināms, šajā politiskajā spēkā ir vairāki cilvēki, kuru izteikumi ir klajā pretrunā ar Satversmi un naidīgi Latvijas valstij.

Secinājumi - attieksme pret latviešu valodu ir saistāma ar godīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tautu visās jomās – kā demokrātiskā valsts pārvaldē, tā arī tautsaimniecībā un vietējo ražotāju aizsardzībā.

*08.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums;

16.12.2010.Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (172/Lp10), nodošana komisijām;

16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;

16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;

16.12.2010. Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Imigrācijas likumā (28/Lp10), 2.lasījums;

27.01.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (201/Lp10), nodošana komisijām;

27.01.2011. Grozījumi Imigrācijas likumā (203/Lp10), nodošana komisijām;

27.01.2011. Grozījumi Darba likumā (206/Lp10), nodošana komisijām;

24.02.2011. Grozījumi Pilsonības likumā (238/Lp10), nodošana komisijām;

24.02.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 2.lasījums;

28.04.2011. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), nodošana komisijām;

12.05.2011. Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” (343/Lp10), nodošana komisijām;

19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;

19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;

19.05.2011. Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Saeimas kārtības rullī (332/Lp10), 2.lasījums;

26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;

26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;

26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;

26.05.2011. Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (185/Lp10), 3.lasījums;

09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;

09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.56. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;

09.06.2011. Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 2.lasījums;

16.06.2011. Grozījums Imigrācijas likumā (404/Lp10), nodošana komisijām;

16.06.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), nodošana komisijām;

14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.59. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;

14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.60. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;

14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.63. Grozījumi Augstskolu likumā (64/Lp10), 3.lasījums;

14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;

14.07.2011. Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;

14.07.2011. Grozījumi Darba likumā (405/Lp10), 2.lasījums;

21.07.2011. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10), nodošana komisijām;

21.07.2011. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Par Austrijas Republikas lēmumu atbrīvot noziegumos pret cilvēci apsūdzēto personu (213/Lm10).

Foto

Foto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...