Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes Pilsētas Attīstības departaments un Būvvalde pagājušajā gadā bez vārda runas apstiprinājuši šīs desmitgades, iespējams, dīvaināko būvatļauju, pārkāpjot Būvniecības likuma normas: nav ne veikta sabiedriskā apspriešana, ne izieta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.

Būvatļauja izdota 2017. gada 4. jūlijā uz 83 gadus vecas sirmgalves Baibas Gaisas vārda. Viņas ģimene bija mantojusi ievērojamu nekustamo īpašumu Mežciemā starp Biķernieku, Kaivas un Ulbrokas (pirms krustojuma — S. Eizenšteina) ielām. Kā rāda zemesgrāmatas ieraksti, gadu gaitā tikuši atdalīti radiniekiem nodotie gabali, kā arī pārdošanai domātie zemes iecirkņi (piemēram — Coca-Cola noliktavai), un līdz pat pagājušā gada vidum viss izskatījās pavisam dabiski. Cenu līmenis atbilst attiecīgo gadu darījumiem Rīgas nomalē.

Tad B. Gaisa, kura dzimusi vēl pirms K. Ulmaņa veiktā apvērsuma 1934. gada 15. maijā, pēkšņi iesniegusi Pilsētas attīstības departamentā pieteikumu, saskaņā ar kuru vēlas uz atlikušajiem 244 875 kvadrātmetriem būvēt milzu noliktavas, loģistikas centru, tehniskās palīgēkas, ūdens rezervuāru, stāvlaukumu un apsardzes posteni Ulbrokas ielā bez numura. Būvvalde viņai šādu būvatļauju ar numuru BV-17-655-abv nekavējoties arī izsniegusi, pat nepainteresējoties, vai 83 gadus vecai sirmgalvei vispār ir nauda vai darbinieki šādas megabūves īstenošanai. Lursoft dati neliecina, ka viņai pašai, ja neskaita mantotās teritorijas iznomāšanu un izpārdošanu, būtu kaut mazākā pieredze būvniecības biznesā.

Ja šāds loģistikas centrs 24 hektāru platībā taptu, tad tas būtu Latvijā trešais lielākais transportnozares objekts — par to lielāki ir tikai SIA LatRosTrans piederošie Polockas — Ventspils naftas cauruļvadi un SIA Ventspils Naftas Termināls, kurā šie cauruļvadi ieiet.

Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa nosaka: ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecību.

Likums tāpat nosaka: ja, konstatējot šajā likuma daļā minēto specifisko ietekmi, var tikt pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādi, priekšroka dodama detālplānojuma izstrādei. Trešais variants ir pilnas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras iziešana.

Taču šajā gadījumā Pilsētas attīstības departaments ne izsludināja sabiedrisko apspriešanu, ne pieprasīja veikt IVN procedūru (kuru veic neatkarīgs valsts birojs, kas nav pakļauts pašvaldībām un to interesēm), ne pieprasīja izstrādāt detālplānojumu.

Tā kā Rīgas būvvalde ir klusējusi un nav atbildējusi uz oficiāliem informācijas pieprasījumiem saistībā ar šiem likumpārkāpumiem, ir ierosināta administratīvā lietvedība. Lietas skatīšana pēc būtības Administratīvajā rajona tiesā nozīmēta tikai uz oktobri, taču līdz tam tiks publicēti vēl citi interesanti fakti par šo gadījumu.

Jāpiebilst, ka, kā rāda zemesgrāmatas dati, jau 2016. gada beigās Baiba Gaisa noslēgusi šī zemesgabala pirkuma līgumu, par tā jauno īpašnieku kļūstot SIA MMS Property Solutions, kas tagad jau saucas SIA Lidl Latvija, sniedzot skaidru priekšstatu par to, kas slēpjas aiz 83 gadus vecās sirmgalves.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...