Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Komisijā tiek plānots ievest normu, ka uz piena produktiem būs jānorāda ne vien ražotājvalsts, bet arī piena izcelsmes valsts, taču pagaidām šādas prasības nav, tādēļ to nevar prasīt no ražotājiem un arī produktus, kas ražoti no ievestā piena, marķēt kā Latvijas ražojumus. Pietiek aptaujātie lielākie piena pārstrādātāji apgalvo, ka izmanto tikai vietējo pienu, taču nav garantijas, ka Cesvaines piens ir vienīgais, kas no poļu piena izgatavo "Latvijā ražotus" produktus.

Pietiek jau ziņoja, ka AS Cesvaines piens reizēm iepērk pienu no Polijas zemniekiem, lai gan norādes uz gatavajiem produktiem – sieriem, biezpiena un krējuma – vēsta, ka tie ražoti Latvijā. Šie produkti tiek piedāvāti arī dažādās vietējo produktu kampaņās, turklāt vēstījums kompānijas mājas lapā internetā liek domāt, ka piens nācis tieši no Vidzemes augstienes govīm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka patērētājiem varētu būt svarīgi zināt, no kurienes nāk piena produktu izejvielas, taču neviens normatīvais akts neprasot to norādīt, līdz ar to centram nav nekādu tiesību to prasīt no ražotājiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) arī atzīst, ka šādas prasības nav, taču ir izbrīnīts, ka kāds ražotājs importē pienu, jo piena Latvijā pietiekot un pat esot pārprodukcija, un tas tiekot eksportēts uz Lietuvu.

Varbūt pret patērētāju tas būtu taisnīgi, ja būtu zināms, no kādas izejvielas produkts radies, taču pagaidām tādas prasības nav,” norāda PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Rubīna, piebilstot, ka Eiropas Komisijā notiek diskusijas par to, ka šādu prasību vajadzētu ieviest, jo Regula Nr. 1169 nosakot, ka pārtikas produktiem jānorāda arī izejvielu valsts un, piemēram, sadalītai gaļai jau šobrīd ir redzams, no kura konkrēta dzīvnieka tas nācis un arī izcelsmes valsts.

Taču attiecībā uz piena produktiem šis punkts visā Eiropā vēl neesot ieviests, jo notiekot papildu normatīvo aktu izstrāde. Taču arī tad, ja šādu punktu ieviesīs, visticamāk, patērētāji par poļu pienu viņu iegādātajā sierā neuzzinās, jo būs jānorāda tikai izcelsmes valsts tām izejvielām, kuras produktā ir pārsvarā. „Iepirktais daudzums ir ļoti niecīgs, un lielākā daļa piena nāk no Latvijas, tie varētu būt daži procenti, līdz ar to arī šī prasība neliks norādīt, ka niecīga daļa piena ir ievesta no citas valsts,” skaidro Rubīna.

Visi Pietiek aptaujātie piena pārstrādātāji gan apgalvo, ka iepērk tikai Latvijas zemnieku pienu. Divu piena pārstrādātāju  – Rīgas piena kombināta un Valmieras piena -  īpašnieka Food Union sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Mežgaile apliecina, ka no Polijas pienu neieved. Ļoti niecīgu daļu piena no Igaunijas iepērkot Valmieras piens, kas tā esot veidojies vēsturiski. Arī Rīgas piensaimnieks pārstrādei izmantojot tikai Latvijas zemnieku produkciju. Smiltenes piena piena iepirkumu speciāliste uzsver, ka nav nekādas vajadzības ievest pienu no citām valstīm, un atbild ar pretjautājumu – vai tad kāds ieved? Arī Tukuma piena sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Grikmane apgalvo, ka uzņēmums izmanto tikai Latvijas pienu, turklāt esot noslēgti ilgtermiņa līgumi ar zemniekiem, līdz ar to pat cenu svārstību dēļ nav iespējams pirkt Polijas zemnieku pienu.

Cesvaines piens Polijas piena zemo cenu min kā vienu no iemesliem, kādēļ reizēm tiekot pirkts piens no šīs zemes, it īpaši brīžos, kad Latvijā piena trūkst, tādēļ, lai nesacenstos ar konkurentiem par iegādes cenu, uzņēmums pērkot lētāku pienu no Polijas, kas ļaujot to par draudzīgāku cenu piedāvāt arī pircējiem.

Tikmēr biedrība Lauksaimnieku apvienība uzsver, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi pienu pērk par ļoti zemām cenām, kas esot viszemākās vai otrās zemākās Eiropā, tādēļ nerentablās saimniekošanas dēļ draud masveida ganāmpulku iznīcināšana. „Es uzskatu, ka pārstrāde mūs ļoti čakarē,” uzsver Lauksaimnieku apvienības vadītāja Sandra Stricka. Viņa ir neizpratnē, kā var izrādīties, ka atvest no Polijas ir lētāk nekā pirkt no vietējiem zemniekiem. Viņai gan neesot konkrētu apliecinājumu tam, ka pārstrādātāji importē pienu, taču to varot secināt, redzot uz Latvijas ceļiem piena mašīnas ar ārvalstu numuriem.

„Mēs esam runājuši Zemkopības ministrijā, lai tie, kuri ieved produktus, nevar piedalīties Eiropas Savienības projektos, jo piena pārstrāde ir saņēmusi ļoti lielus līdzekļus, jaudas ir lielas, bet viņi nestrādā ar Latvijas pienu vai pērk to par grašiem,” norāda Stricka, paužot neizpratni, kādēļ ar tik zemām piena iepirkuma cenām piena produktu cenas veikalos palikušas nemainīgas un ir līdzīgas kā citās Eiropas valstīs, kur no zemniekiem pienu pērk par ievērojami augstāku cenu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...