Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut arī „oligarhu apkarotājas” - Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts trešdien medijos publiski noliedza jebkādu saistību ar paša vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošās, valstij piederošās bankas Citadele jaunā valdes priekšsēža izraudzīšanos un iespējamo ziemeļvalstu bankas Swedbank interešu lobiju, Pietiek pētītais vedina secināt, ka tā tomēr nav. Jaunā Citadeles valdes priekšsēdētāja kandidāta atrašanai nolīgtās augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas Amrop vadošā partnere ir bijušā Swedbank prezidenta Māra Avotiņa dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa.

Ar bijušā bankas vadītāju Avotiņa ģimeni savukārt pazīstas ekonomikas ministrs Pavļuts, kurš pats savulaik bija augsta līmeņa Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi. Turklāt, kā Pietiek jau rakstīja, premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības pērn decembra beigās apturētajā Citadeles pārdošanā tieši Swedbank bija vienīgā reālā bankas pircēja.

Vairāki valdībai tuvi avoti Pietiek norādījuši, ka Citadeles pārdošana pērn nogalē tika apturēta, jo ap Swedbank tika sacelta ažiotāža un klienti no bankas masveidā izņēma naudu. Turklāt, kā noprotams, arī Swedbank piedāvātā Citadeles iegādes cena neesot atbildusi Dombrovska valdības plānotajai pārdošanas cenai – aptuveni 120 – 130 miljoniem latu.

Pavļutam labi pazīstamais Avotiņš, kura sieva ir Amrop partnere, bija Latvijas Swedbank vadītājs tieši tā sauktajos treknajos gados, kad Latviju pāršalca nekustamā īpašuma burbulis - no 2007.gada līdz 2009.gada sākumam. Avotiņš pēc amata pamešanas tika pārcelts darbā Swedbank grupā.

Avotiņa dzīvesbiedre Ārste-Avotiņa pirms 16 gadiem kļuva par pirmo starptautiskās augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas Amrop partneri Latvijā. Laikā, kad Swedbank aktīvi izrāda interesi par valstij piederošās bankas Citadele iegādi, tieši šī personāla atlases firma izraudzīta Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atrašanai. Tikmēr Avotiņš kļuvis par Krievijas investoriem piederošās LTB Bank valdes priekšsēdētāju.

Citadeles valdes priekšsēža amatā „iebīdot” kādu no Swedbank bijušajiem darbiniekiem, šai ziemeļvalstu bankai jau pirms Citadeles iegādes būtu iespēja neoficiāli izzināt notiekošo bankā, kā arī netieši ietekmēt bankas attīstību.

Sākotnēji banka Citadele varēja lepoties ar vienu no labākajiem klientu portfeļiem, jo no valsts pārņemtās finanšu grūtībās nonākušās Parex bankas uz Citadeli tika pārcelti tikai „labie” klienti un neproblemātiskie kredīti, taču divu gadu laikā daudzu klientu maksātspēja ir sašķobījusies. Tāpēc vairāki banku nozares zinātāji Pietiek neizslēdz, ka Swedbank, kurai ekonomiskās krīzes laikā nācās piedzīvot vienu no smagākajiem kredītu restrukturizācijas periodiem, pirms Citadeles iegādes labprāt vēlētos sīkāk uzzināt par iespējām nostabilizēt kredītportfeli.

Pietiek jau ziņoja, ka skandāls, kas raisījās ap valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) un tās dažādi vērtēto vadītāju Ivetu Zalpēteri, faktiski saistīts ar cīņu par ietekmi valstij piederošajā bankā Citadele un Pavļuta vēlmi vakantajam Citadeles valdes priekšsēdētāja amatam virzīt savas iepriekšējās darbavietas Swedbank darbinieku. Lēmums par Citadeles vadītāja posteņa kandidatūru īso sarakstu varētu tikt pieņemts piektdien.

Fakts, ka PA vadītāja Zalpētere iebildusi pret ar Swedbank saistīta kandidāta virzīšanu vakantajam Citadeles valdes priekšsēža amatam, bijis viens no iemesliem, kāpēc medijos aizvadītajā nedēļā parādījusies informācija par Zalpēteres pret PA darbiniekiem īstenoto „bosingu un mobingu.”

Citadele jaunu vadītāju meklē kopš marta beigām, kad tika izlemts, ka līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons maija sākumā atstās amatu, lai pastiprināti pievērstos bankas meitas sabiedrību darba pārraudzīšanai un darbotos vairāku bankas Citadele grupas uzņēmumu padomēs, lai stiprinātu to darbības efektivitāti un rezultatīvos rādītājus. Neoficiāli Pietiek zināms, ka Jākobsons no Citadeles vadītāja amata bijis „spiests” aiziet, jo nav mācējis saprasties ar atsevišķu valdošās koalīcijas partiju līderiem. 

Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe medijiem norādījusi, ka Citadeles valdes priekšsēdētāja atlase ir bankas padomes kompetencē. Pēc Grūbes sacītā, šim mērķim ir piesaistīta personāla atlases kompānija (jau minētā Amrop), kā arī izveidota nominācijas komiteja, kas savos lēmumos ir neatkarīga un kandidātus vērtē no personāla atlases kompānijas sagatavotā kandidātu saraksta, kas veidots atbilstoši iepriekš apstiprinātiem kritērijiem. Grūbe arī uzsvērusi: „Ekonomikas ministrs nepiedalās nominācijas komitejas vai padomes darbā un nav arī izvirzījis kandidātus bankas Citadele valdes priekšsēdētāja amatam.”

Arī PA pārstāvis Guntis Kārkliņš medijiem apgalvojis, ka „Citadeles valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlase tiek veikta saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kas paredz profesionālu un neatkarīgu atlases procesu”. Kandidātu atlasi un izvērtēšanu veicot personāla atlases uzņēmums, kas izveido kandidātu sarakstu. Sarakstā iekļautie kandidāti tiks vērtēti vairākās kārtās, un ar labākajiem kandidātiem tiks iepazīstināta nominācijas komiteja. Pēc Kārkliņa medijiem teiktā, bankas akcionārs uzskatot, ka atlases process ir caurskatāms un nodrošina, ka tiek izslēgtas jebkādas subjektīvas un politiskas ietekmēšanas iespējas.

Neoficiāli netiek izslēgts, ka Swedbank vēlama bankas vadītāja iecelšana varētu būt „samaksa”, ko Pavļuts sniedz savai bijušajai darbavietai Swedbank, lai bruģētu sev vietu uz labi atalgotu amatu pēc ministra posteņa atstāšanas, jo ar ministra algu viņam nepietiek uzņemto kredītsaistību kārtošanai. Pavļuta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2011.gadu liecina, ka ministram ir 128 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Lai saņemtu iespaidīgo kredītu, 2010.gadā viņš par labu DNB bankai ieķīlājis abus savus dzīvokļus un zemi. Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek. Tādēļ, kā viņš ziņojis savā deklarācijā, ministrs ar kredītiestādi vienojies, ka gadu nemaksās aizdevuma pamatsummu, bet jau šā gada rudenī viņam paredzētas nākamās pārrunas par aizveduma atmaksas kārtību.

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus vienu akciju ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmumu pamatotību. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.

Dombrovska valdība pie jautājuma par Citadeles pārdošanu solījusi atgriezties šā gada rudenī.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...