"Liepājas metalurga" pārdošanā nav noteikts ne darbinieku skaits, ne citas "detaļas": paldies "Prudentiai" un FM
PIETIEK26.05.2015.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Bankrotējušā Liepājas metalurga mantas pārdošanas noteikumi nav noteikuši ne to, cik liels darbinieku skaits pircējam uzņēmumā jānodarbina, ne to, cik ilgi uzņēmumam vismaz būtu jāstrādā, ne citas "sīkas detaļas", - atbildība par to ir jāuzņemas ne tik daudz uzņēmuma maksātnespējas administratoram, cik kreditoriem, kuru vidū lielākais bija Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā, un dāsni apmaksātajam konsultantam Prudentia.
Uzņēmuma pārņēmējam - Ukrainas uzņēmējiem piederošajai kompānijai KVV Liepājas metalurgs, kas paziņojusi par 15% darbinieku atlaišanu, ir visas tiesības to darīt, jo pirkšanas noteikumos nekas par darbinieku skaita saglabāšanu netika minēts.
Kā Pietiek norāda bankrotējušā Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers, šī nav privatizācija, bet bankrota procedūra, kurā netiek paredzēta iespēja atrunāt darbinieku skaitu, jo pārdota tiek uzņēmuma manta.
Turklāt administratoram vēlāk nemaz neesot nekādas iespējas kontrolēt šādu nosacījumu izpildi, jo, pārdodot mantu, esošais uzņēmums tiek likvidēts.
„Būtu arī nepareizi tirgus ekonomikas apstākļos ietvert darbinieku skaita/politikas jautājumus, jo tas ir uzņēmuma īpašnieka jautājums. Savukārt, finanšu nosacījumi, kas ir galvenais, ir noteikti pircēja un kreditoru noslēgtajos darījumos,” Pietiek skaidro Velmers.
Aizbildinoties ar pēkšņu atskārsmi par augsto obligātā iepirkuma komponenti (OIK) maksājumiem par elektrību KVV Liepājas metalurgs ir paziņojis, ka ir spiests atlaist 15% darbinieku, kas nozīmē 150 cilvēku atstāšanu bez darba. Maija sākumā uzņēmums nodarbināja 960 strādājošos.
Mantas pārdošanas brīdī uzņēmumā bija vairāk nekā 230 darbinieki, norāda Velmers, piebilstot, ka pašlaik pircēja jaundibinātajā uzņēmumā ir vismaz tikpat.
Izvēloties pircēju, administrators pēc veiktā konkursa rezultātiem nācis ar priekšlikumu kreditoriem, kas akceptēja darījuma slēgšanu ar konkrēto pircēju, veidu, kā par bankrotējušā Latvijas metalurģijas flagmaņa īpašnieku kļuva Ukrainas KVV skaidro Velmers.
Pircēja atlasē piedalījās arī dāsni apamaksātā finanšu konsultāciju kompānija Prudentia, kura gan nepieņēma lēmumu, bet gan sniedza ieteikumus. Pēc Velmera skaidrojuma, Prudentia galvenie uzdevumi pārdošanas procesā bija darbs ar uzņēmuma potenciālajiem pircējiem, šo pircēju iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, kā arī informācijas sniegšana darījumā ieinteresētajiem investoriem.
„Prudentia lēmumu nepieņem, bet iesaka administratoram un kreditoriem slēgt līgumu, balstoties uz piedāvājumiem un pretendentu sniegto pamatojošo informāciju. Kreditori saņēma sešus saistošos piedāvājumus. Tos izvērtējot, sarunas tika turpinātas ar diviem pretendentiem, visbeidzot pieņemot lēmumu pamatražotni pārdot ukraiņu investoriem KVV Group, kas bija sagatavojuši objektīvi labāko piedāvājumu,” norāda Velmers.
Tagad izrādījies, ka labākā piedāvājuma autoram nav pa spēkam darbināt rūpnīcu uz pilnu jaudu, un, lai gan Ekonomikas ministrija sola rast veidu, kā samazināt OIK maksājumu, tas tomēr nolēmis ražošanu sašaurināt un arī atlaist darbiniekus.
Pārdošanas brīdī gan tika zīmēta pavisam cita aina pēc jaunā īpašnieka piesaistīšanas. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta Prudentia veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot uzņēmuma darbību 2015.gadā ar jaudu, kas pielīdzināma 80% no 2012.gada ražošanas jaudas, un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam būšot pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos, vēstīja pārdošanas darījuma izdevīguma sludinātāji, lai gan KVV nepiedāvāja augstāko cenu par bankrotējušo Liepājas metalurgu (LM).
Luksemburgā reģistrētais uzņēmums United Group, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss, par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro. Savukārt KVV piedāvāja maksāt vien 107 miljonus arī desmit gadu laikā.
Konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš toreiz izteicās, ka pārrunu gaitā KVV Group izradīja "lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu".
Savukārt Prudentia par pircēja piesaisti bija paredzēti līdz 2% no pārdošanas summas, tātad aptuveni 2,14 miljoni eiro. Kā tolaik norādīja Velmers, jo pārdošanas cena būs augstāka, jo tuvāk 2% būs konsultanta atlīdzība.
Prudentia tika izvēlēta no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji oficiāli bija līdzšinējā pieredze, konsultantu komanda, konsultanta izstrādātais pārdošanas plāns un piedāvātais laika grafiks.
Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī uzņēmuma kreditoru kluba konsultants, toreiz skaidroja Velmers. Tāpat Prudentia priekšrocība bijusi tā, ka jau tiesiskās aizsardzības procesa laikā Prudentia kontaktējusies ar vairākiem potenciālajiem pircējiem, līdz ar to laika grafikā Prudentia, pēc Velmera domām, bijusi kādu soli priekšā citiem konsultantiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
