Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nedaudz vairāk nekā četrus gadus pēc 2013. gada 21. novembrī notikušās veikala Maxima sagrūšanas, kurā bojā gāja 54 cilvēki, darbu uzņēmumā Maxima Latvija ir pametis Ivars Svilāns, kurš 2014. gada vasarā tika pieņemts darbā, lai mēģinātu uzlabot kompānijas katastrofālo publisko tēlu.

No paša Svilāna ieraksta sociālajā tīklā Facebook 31. decembra pēcpusdienā šķietami izriet, ka viņš amatu uzņēmumā Maxima Latvija pametis pēc paša iniciatīvas un vēlēšanās.

Savā „atvadu” ierakstā Svilāns vēsta: „Dārgie draugi! Viens traks, taču aizraujošs un vērtīgs posms ir noslēdzies un no Jaunā gada beidzu savas darba gaitas Maxima Latvija. Tā bija nenovērtējama pieredze, un galvenais – iespēja sastapt daudzus brīnišķīgus cilvēkus, ar kuriem reizi pa reizei atkal satiksimies darba un dzīves ceļos. Ir laba sajūta, jo triju gadu laikā daudz padarīts, daudz ir mainījies un viss jau turpinās.

Tie trīs (ar pusi) gadi aizlidoja kā amerikāņu kalniņos, no vienas puses – ļoti ātri, no otras – notikumu ziņā ir sajūta, ka tie bija vismaz seši. Paldies jums, kas bijāt (un esat!) kopā ar mani, jo, kā lasīju vienā gudrā rakstā, lielākā kļūda, ko cilvēki dara mainot darbus, ir neuzturēt un atstāt arī iepriekšējās draudzības. Paldies un – keep fighting! :)”

To cilvēku sarakstā, kuriem Svilāns izsaka publisku pateicību, ir arī pašreizējā Maxima Latvija vadība, taču zīmīgi, ka pats uzņēmums Svilāna aiziešanu (atšķirībā no pieņemšanas darbā) nekādi nav komentējis.

Tikmēr neoficiāli informācijas avoti apgalvo, ka Maxima vadībā jau pirms vairākiem mēnešiem noformulējies viedoklis – izcili labi apmaksātais „tēla uzlabotājs” vairs nav nepieciešams, jo Maxima veikala sagrūšanu un 54 cilvēku bojāeju plašāka sabiedrība jau ir aizmirsusi un Maxima vairs nav nepieciešams kaut formāli turpināt pēc traģēdijas – kad strauji samazinājās visa veikalu tīkla apgrozījums – izsludināto „pārmaiņu programmu”.

Netieši par labu šai versijai liecina arī tas, ka Svilāns nevis pārceļas uz kādu citu, iespējams, vilinošāku darbavietu, bet gan, izsakoties paša vārdiem, „pagaidām pauze elpas ievilkšanai”.

Pietiek šodien publicē fragmentus no intervijas ar Svilānu, ko viņš 2014. gadā sniedza, gatavojoties pārcelties darbā uz Maxima Latvija.

- Ir, kā lai saka – tas ir visizaicinošākais amats industrijā, kāds šobrīd ir, bet tas amats precīzi ir - Maxima Latvija korporatīvo attiecību vadītājs, pārmaiņu vadības grupas loceklis. Tas nav nekāds noslēpums, ka viņi no gada sākuma diezgan mērķtiecīgi pārtaisa visu organizāciju. Pēc tā visa, kas viņiem notika, vadības līmenī ir skaidrs, ka kaut kas nav īsti kārtībā un ir jāmaina ne tikai komunikācija, bet jāmaina ir pēc būtības tā organizācija un biznesa domāšanas veids. Palīdzēšu viņiem mainīties.

- Un kāpēc tādu lēmumu esat pieņēmis?

- Tas laikam ir miljons dolāru jautājums. Laikam ir grūti atbildēt man pašam. Bankā es esmu jau gandrīz deviņus gadus, un, ja kaut kas liekas interesanti... Interesanti no vienas puses, bet arī es domāju, ka varu ar to, ko es zinu, palīdzēt tai organizācijai mainīties, jo es pēdējos divus mēnešus pūlējos saņemt atbildes uz diviem jautājumiem – cik patiesa ir tā vēlme mainīties, un otrs ir korporatīvā kultūra.

Atbildes uz abiem jautājumiem ir labākas, nekā no ārpuses izskatās. Tā korporatīvā vide ir tāda laba. Par vēlmi mainīties es esmu gan ar lielo grupas vadību runājis, gan arī no tā, kas jau ir reāli izdarīts, jo tas, kas visvairāk pārliecina par kādām pārmaiņām, ir tas, kas ir izdarīts. Daudz kas ir arī izdarīts, kas no malas nav redzams.

Tas, kas man liekas pareizs, ir darbinieku slodžu mazināšana, algas fonda palielināšana, iekšējās korporatīvās vides mainīšana. Tie cilvēki, kas tur gāja iekšā, un ap to, - varētu izdoties. Pēc tā visa, kas ir noticis, kā saka, ir situācijas, kad zemāk vairs krist nevar. Un cilvēki to diezgan labi saprot, un ir attiecīgi un pakāpeniski jāiet un kaut kas jāmaina, lai ietu uz augšu.

- Un, ja nav noslēpums, kāda būs alga?

- To es laikam nedrīkstu teikt.

- Lielāka vai mazāka nekā Swedbank?

- Es padomāšu, vai es drīkstu pēc noteikumiem. Kopumā ir labāks piedāvājums. Tie faktori jau nekad nav tik vienkārši dzīvē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft