"Pa sētas durvīm" mēģina iebīdīt jaunā Būvniecības valsts biroja pagaidu vadītāju
PIETIEK14.10.2014.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Bez rezultātiem noslēdzies konkurss uz jaunizveidotā un nākotnē saimnieciski ļoti ietekmīgā Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu, jo atlases komisija ar aizejošo ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (Reformu partija, bet kandidēja no Vienotības) priekšgalā nevienu no 11 pretendentiem nav atzinusi par piemērotu. Tomēr, pateicoties aizejošā ministra politiskā biroja manevriem, "pa sētas durvīm" par biroja pagaidu vadītāju tiek virzīta vidēja ranga juriste, kura iepriekš izcēlusies ar lojalitāti savas karjeras virzītājiem.
Pēc ministra padomnieces Ingas Antānes (attēlā) rekomendācijas par jaunā biroja direktora pienākumu izpildītāju tiek virzīta karjeras kritumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) nesen piedzīvojusī juriste Liene Kristapsone. Iepriekš neoficiāli tika pieļauts, ka jaunizveidotā biroja vadību labprāt uzņemtos pati Antāne, kas kļuva neiespējams pēc skandāla ar viņas atcelšanu no Rīgas brīvostas valdes locekles amata un politiskās aizmugures vājināšanās.
Vjačeslavu Dombrovski, kurš startēja ar 3. numuru Vienotības Zemgales sarakstā, 12. Saeimā nepārvēlēja, bet viņš var iegūt tā dēvēto "mīksto mandātu" uz laiku, ja par finanšu ministru, kā prognozēts, kļūtu Jānis Reirs. Tomēr ne Dombrovskim, ne viņa komandai, kas sastāv no Reformu partijas cilvēkiem, karjeras turpināšana EM netiek prognozēta.
Tādēļ šobrīd izveidojusies situācija, kurā pēdējās nedēļās saimnieciski ietekmīgos amatos intensīvi tiek bīdītas amatpersonas, tā iegūstot sev pateicīgus kadrus un iespēju ietekmēt saimnieciskus lēmumus arī nākotnē, pēc ietekmes zaudēšanas EM. Par cīņu ap VAS Latvenergo valdes locekļa amatu Pietiek jau ir rakstījis.
Pirms gandrīz 10 gadiem sākusi karjeru Finanšu ministrijā (FM) kā vecākā referente un vēlāk juriskonsulte, Kristapsone bija kļuvusi par FM Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītājas vietnieci, bet 2013. gadā pārgāja darbā uz VARAM, kļūstot par Pašvaldību departamenta direktora pienākumu izpildītāju.
Situāciju, kādā Kristapsone pamet VARAM pēc tikai nedaudz vairāk kā gadu ilga darba, varētu apzīmēt ar vārdu "sarūgtinājums" - ministrijā viņa piedzīvojusi karjeras kritumu, konfliktus ar kolēģiem, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka par jauno karjeras pavērsienu viņa aizejošajam Vjačeslava Dombrovska birojam būs pateicīga.
Neviennozīmīgas ir arī VARAM bijušo un esošo amatpersonu atsauksmes par viņu, ko uzklausīja Pietiek. Bijušais ministrs Edmunds Sprūdžs Kristapsoni vērtē "virs vidējā ierēdņa līmeņa". Kāds avots ministrijas pašreizējā vadībā pamanījis, ka Kristapsone ir "Antānes labi ieredzēta un godāta darbiniece".
Kristapsones karjera VARAM piedzīvoja kritumu, jo no Pašvaldību departamenta direktora pienākumu izpildītājas par pilnvērtīgu tā vadītāju viņa tā arī netika iecelta. Šajā amatā tika iecelts Aivars Draudiņš. VARAM amatpersonas Pietiek norādījušas uz Kristapsones konfliktiem ar padotajiem, kas risināti neierastā veidā. Neoficiāla informācija liecina par kādu iesniegumu Tieslietu ministrijai par vīna lietošanu darba laikā, ko it kā rakstījusi Kristapsone.
Politiķi Antāne un Vjačeslavs Dombrovskis bija divi no četriem Ekonomikas ministrijā izveidotās atlases komisijas Būvniecības valsts kontroles biroja direktora izvēlei locekļiem. Vēl tajā darbojās EM ierēdņi - ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Ilze Oša. Pēdējā kopš Būvniecības valsts kontroles biroja izveides 1. oktobrī pildīja tā direktora pienākumu izpildītājas amatu.
Kristapsone pieteikusies vienā no vairākiem konkursiem, kurus izsludinājusi EM, meklējot jaunizveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darbiniekus. Pēc Pietiek ziņām, viņa pretendējusi uz biroja Juridiskā departamenta direktora amatu, bet brīdī, kad atlases komisija, lemjot par pretendentiem uz biroja direktora amatu, spriedusi, ka pretendenti nav apmierinoši un konkurss jābeidz bez rezultāta, Antāne nākusi klajā ar priekšlikumu par pienākumu izpildītāju virzīt citam amatam pieteikušos Kristapsoni.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
