"Pasažieru vilcienā" briest mašīnistu pasīvais streiks
Pasažieru vilciena Ekspluatācijas daļas arodbiedrības komiteja26.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS "Pasažieru vilciens" briest mašīnistu pasīvais streiks. Valdes nekompetence ir novedusi jau mūs līdz galējai robežai! Nespēja pieņemt lēmumus un policejiskās VDK metodes jau krietni pārkāpj visas normālas sabiedrības robežas! Pieprasām beidzot kompetentu valdi!! Pietiek! Šī valde apdraud vilcienu kustību!
Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības AS „Pasažieru vilciens” Ekspluatācijas daļas arodbiedrības komiteja (turpmāk — Arodbiedrība) pievērš uzmanību tam, ka ekspluatācijas daļā pastiprinās sociāli nemierīga situācija, kura sāka veidoties pagājušā gada augustā pēc valdes lēmuma par ceturkšņa prēmēšanu grozījumiem.
Arodbiedrība, kā sociālais partneris, izmanto visas iespējas, lai mazinātu sociālo spriedzi, bet arī mūsu iespējas nav bezgalīgas.
2019. gadā Arodbiedrība iesniedza savus priekšlikumus par darba samaksas grozījumiem lokomotīvju brigāžu darbiniekiem. Notika trīs tikšanās ar administrācijas vadības pārstāvjiem. Mūsu priekšlikumi balstījās uz kopējo darba samaksas sistēmu nozarē, kā arī uz LR Ministru kabineta noteikumiem. Diemžēl mēs joprojām neesam saņēmuši atbildes par tikšanās rezultātiem, un mēs neredzam virzību uz priekšlikumu realizāciju.
Joprojām netiek risināts jautājums par darba samaksas palielināšanu administrācijas darbiniekiem.
Uzņēmumā ir izveidojusies nevienlīdzīga situācija, kā rezultātā netiek novērtēti darbinieki, kuri strādā jau vairākus gadus, bet jaunpieņemtiem darbiniekiem nosaka augstāku atalgojumu, salīdzinot ar ilggadējiem administrācijas darbiniekiem. Pēc mūsu informācijas pieaug administratīvais aparāts, tiek veidotas daļas un nodaļas. Tajā pašā laikā esošās situācijas rezultātā uzņēmumu pamet darbinieki ar lielu pieredzi un zināšanām.
Uzņēmumā veidojas totālas novērošanas politika. Ekspluatācijas daļā starp nodaļas vadītājiem un padotiem pamanāmas “bosinga” un “mobinga” pazīmes. Pēc mūsu domām tas ir rezultāts tam, ka Tehniskā departamentā nav skaidri definēti darba pienākumi, kā rezultātā vieni darbinieki ir pārslogoti, bet par citiem nav saprotams, ar ko nodarbojas.
Mēs uzskatām, ka tāda situācija neveicina sociālo mieru un veido darbiniekiem nelabvēlīgus darba apstākļus uzņēmumā.
Ņemot vērā to, ka mēs mēģinājām panākt rezultātus sarunu ceļā, vēršoties pie uzņēmuma valdes, padomes un akciju turētājiem un, neredzot reālus rezultātus, Arodbiedrība izvirza šādas prasības:
1. Sākot ar 2020. gada 1. martu noteikt tarifa likmes: vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem), kuri strādā bez mašīnista palīga, 8 EUR stundā, vilces līdzekļa vadītājiem (mašīnistiem) ar mašīnista pailgu un manevru mašīnistiem 6 EUR stundā.
2. Sākot ar 2020. gada 1. martu veikt kompensāciju par darba braucieniem, gadījumos, kad atpūta apgrozības punktos pārsniedz 7 stundas, par katru nostrādāto dienu.
3. Sākot ar 2020. gada 1. martu uzsākt darba atalgojuma palielināšanu ilglaicīgi strādājošiem administrācijas darbiniekiem,
4. Gadījumos, kad lokomotīvju brigādei jāierodas darbā ar atpūtu lokomotīvju atpūtas mājā (agrā ierašanās), izmaksāt kompensāciju par darba braucieniem vienas dienas apmērā.
5. Noteikt minimālo atpūtas dienu skaitu mēnesī ne mazāk par 8 dienām.
6. Ņemot vērā esošo situāciju dzelzceļa nozarē un to, ka citu pārvadātāju uzņēmumos var notikt lokomotīvju brigāžu darbinieku skaita samazināšana, nodrošināt šādu darbinieku pieņemšanu tikai, saskaņojot to ar Arodbiedrību.
7. Sākot ar 2020. gadu nodrošināt papildpensijas apdrošināšanas prēmijas iemaksu ne zemāk pat 9% no attiecīgā darbinieka gada darba samaksas.
Gadījumā, ja kārtējo reizi mūsu prasības netiks izpildītas, Arodbiedrība patur tiesības panākt prasību izpildi ar visām normatīvajos aktos paredzētajām metodēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
