"Repšes biedrība" gatavo priekšlikumus arī Satversmes un specdienestu reformai
PIETIEK25.09.2012.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Ekspremjera Einara Repšes vadītās biedrības, kuru dibinājuši vairāki par "jaunajiem oligarhiem" dēvēti miljonāri, gatavotā programma cita starpā paredzēs arī Satversmes reformu un valsts drošības dienestu un tiesībsargājošo iestāžu reformu, virzoties uz varas koncentrāciju premjera rokās, - par to liecina vairāku šīs biedrības sapulču apmeklētāju pēdējās nedēļās Pietiek paustais.
Tā dēvētās "Repšes biedrības" programma vēl ir tikai tapšanas stadijā un pašlaik vēl atgādinot nevis programmatisku dokumentu, bet atsevišķu ideju apkopojumu, par kurām vienojušies tās dibinātāji. Tomēr vairāki aktīvisti, kas piedalījušies šīs biedrības diskusijās, Pietiek atklājuši, ka ieceres skar arī vērienīgas izmaiņas valsts konstitūcijā. Piemēram, Satversmē tikšot piedāvāts noteikt, ka nākamo Valsts prezidentu ievēlē no Saeimas deputātu vidus, kas nodrošinātu, ka viņam ir arī tautas, ne tikai deputātu dots varas mandāts.
Biedrība publiskajai apspriešanai vēloties piedāvāt vairākas idejas, kas vērstas uz varas lielāku koncentrēšanu premjera rokās. Piemēram, Satversmē noteikt, ka premjeram ir tiesības ierosināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, ja parlaments rīkotos "destruktīvi un paralizētu valdības darbu". Tāpat biedrības sapulcēs panākta vienošanās par grozījumiem Satversmes 4. nodaļā, kas noteic valdības vietu varas hierarhijā.
Līdzīgi kā ar ideju par premjera tiesībām rosināt ārkārtas vēlēšanas arī šī ideja vēl ir nekonkrēta, bet šādu Satversmes grozījumu mērķis, pēc vairāku Pietiek avotu stāstītā, būtu panākt izpildvaras lielāku koncentrāciju premjera rokās, panākot, ka ministri strādā kā vienota komanda valības vadītāja pakļautībā. Biedrības kodols arī vienojies, ka nepieciešams samazināt ministriju skaitu, izpildvaru tā padarot efektīvāku.
Līdztekus Satversmes reformai "Repšes biedrība" vienojusies arī par ideju veikt būtiskas reformas valsts drošības dienestos un tiesībsargājošo iestāžu sistēmā. Iecerēts piedāvāt drošības dienestu apvienošanu, lai novērstu funkciju dublēšanos. Lai gan arī šai ambiciozajai idejai trūkst konkrētības, atsevišķi Pietiek avoti biedrībā pieļāvuši, ka runa būtu par Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta apvienošanu, saglabājot Drošības policiju tās esošajā funkciju apjomā.
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāji, miljonāri Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis, Olafs Berķis, Uldis Mierkalns, lai arī atrodoties par "vecajiem oligarhiem" dēvēto Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera ēnā, politiku ir ietekmējuši jau agrāk, būdami varas partiju un ietekmīgu politiķu sponsorētāji. Tas, kādēļ miljonāri, kuri ar varas partiju politiķiem līdz šim tikās dārgās viesnīcās un restorānos, šogad izlēma izgaismoties, apsēžoties pie biedrības galda, tiek skaidrots ar viņu vilšanos valdošās partijas Vienotība realizētajā politikā, tostarp principos, uz kādiem notika jaunās valdības izveide pēc ārkārtas vēlēšanām, pilnībā nenodrošinot lielo sponsoru interešu ievērošanu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.