Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veikli darboņi tomēr netiks pie Latvijas nodokļu maksātāju līdzfinansējuma viņu iecerētajai, Pietiek daudzkārt aprakstītajai "valsts slaukšanas kampaņai", kuras ietvaros bija plānots par kopsummā 1,318 miljoniem eiro stāstīt par piena un piena produktu noderīgumu, - savu finansējumu šādai kampaņai atteikušas Eiropas Savienības struktūras. Pagaidām nav droši zināms, vai līdzīgs liktenis piemeklējis arī gandrīz identisko "valsts cirpšanas kampaņu".

Kā jau informēts, pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro.

Viens no tiem paredzēja sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro bija ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media.

Savukārt otrs bija iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par pienu un piena produktiem sagatavošanai un īstenošanai, ko bija ieguvusi SIA Jazz Communications (pēc neoficiālām ziņām, kopā ar vēl diviem uzņēmumiem, kas oficiāli nav tikuši nosaukti) par 1,318 miljoniem eiro.

Ja Eiropas Komisija būtu atbalstījusi šos Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā un zem to "jumta" sagatavotos piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri skaidri norāda uz Andra Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti šajā apjomīgajā biznesa projektā, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būtu tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tika plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pietiek jau informējis par Latvijas Reklāmas asociācijas brīdinājumu, kas pagājušā gada rudenī bija adresēts Lauku atbalsta dienestam un kurā attiecībā uz abu "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" projektiem bija atzīts faktiski viens un tas pats - tajos iekļautas mākslīgi sadārdzinātas cenas, kas tālu pārsniegušas "tradicionālos" 10 vai pat 20 procentus.

"Pamatojoties uz augstākminētajiem trūkumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm," bija teikts Reklāmas asociācijas brīdinošajā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.

Nu Lauku atbalsta dienesta atklātie dati rādīja, ka abu pieteikumu iesniedzēji faktiski nekavējoties atzinuši mākslīgo sadārdzinājumu, grozītus piedāvājumus jau iesniedzot ar pilnīgi citām - Lauku atbalsta dienesta vārdiem izsakoties, "precizētām", bet faktiski būtiski samazinātām summām.

Izrādās, sākotnēji "valsts slaukšanas kampaņas" autori - Šķēles znota Jura Pētersona uzņēmums Jazz Communications - ar kompanjoniem, kuri oficiāli nav atklāti, ir vēlējušies tās ietvaros saņemt pat veselus 1,759 miljonus eiro, no kuriem 879 tūkstošus eiro cerēts saņemt no EK līdzekļiem, bet 527 tūkstošus eiro - no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas.

Savukārt "valsts cirpēji" - virkne uzņēmumu, kas gandrīz visi saistīti ar reklāmistu Aināru Ščipčinski, - sākotnēji vēlējušies "apgūt" kopumā 1,816 miljonus eiro, no kuriem 908 tūkstoši eiro nāktu no Eiropas fondiem, bet 545 tūkstoši eiro - no Latvijas nodokļu maksātājiem.

Tikai pēc Reklāmas asociācijas brīdinājumiem šīs summas būtiski samazinātas - Šķēles znota uzņēmums samierinājies ar samazinājumu programmas kopējam budžetam par 28,25%, bet Ščipčinska uzņēmumi - ar samazinājumu par 26,63%. Tā abi iepirkumu uzvarētāji faktiski atzinuši sākotnējo mākslīgi paaugstināto cenu iekļaušanu.

"Cirpšanas iepirkumu" bija sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet "slaukšanas iepirkumu" - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzina, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums.

Pusi nepieciešamā finansējuma bija plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptētu, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām bija devusi Zemkopības ministrija, kas gan oficiāli no šīs tēmas pagaidām norobežojās.

Pietiek publicēja arī abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtīgais līdzīgums (it īpaši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acīmredzot ir apnicis mēģināt tos kaut cik dažādot) nebija vienīgais, kas liecināja, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rādīja, ka abi dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

Nu kļuvis zināms, ka ES atbildīgās institūcijas noraidījušas "valsts slaukšanas kampaņu", savukārt par "valsts cirpšanas kampaņu" drošu ziņu nav. Tiesa, Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks jau paziņojis, ka "pēc nepilnību novēršanas projektu iespējams iesniegt atkāroti" (tā minēts oficiālajā paziņojumā). 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...