Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Meli un pretrunas saistībā ar Pietiek jau vairākās publikācijās aprakstītajiem Latvijas valsts "slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem turpinās: tāpat kā Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks arī otra iepirkuma oficiālā "jumta" - Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Ginters apgalvo, ka neko nezinot ne par otru iepirkumu, ne par to, kāpēc abu iepirkumu - kuru īstenošana kopumā no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem prasīs vairāk nekā 830 000 eiro - nolikumi ir tik ārkārtīgi līdzīgi, ne par to, kāpēc abi, pēc visa spriežot, tapuši uz viena datora, kura lietotājs ir Daugavpils universitāte.

- Kā radās ideja, ka šādu projektu vajadzētu realizēt?

- Skatoties, ka citās nozarēs jau līdzīgi ir projekti ir realizēti, un skatoties, kā tas notiek citās valstīs.

- Kuram tieši ienāca prātā, ka šādu kampaņu vajag?

- Tas mums nāk kopīgi. Kas pirmais izteica ideju, es tagad nepateikšu. Kopīga ideja radās, ņemot vērā, ka citur tas strādā.

- Kad radās ideja?

- Kad bija izsludināta pieteikšanās, jāgatavojas ir kādus trīs mēnešus, es no galvas nepateikšu.

- Vai jūs to arī biedrībā apspriedāt?

- Jā, valdē.

- Visa valde piedalījās?

- Jā, valde piekrita. Kādēļ jums tāda interese?

- Gatavoju rakstu. Vai ar sēdes protokolu var iepazīties?

- Nu, jāskatās, tie ir pieejami biedriem.

- Vai arī medijiem?

- Tas jāskatās. Paskatīsimies. Uz vietas ofisā jums iedos apskatīties. [Tā nenotika.]

- Kā jūs aprēķinājāt summu, kas nepieciešama, - tieši 1 470 859,50 eiro?

- Īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt. Tur ir arī sava daļa jāiegulda. Bet, jo vairāk mēs varam ieguldīt, jo vairāk mēs ceram, ka dabūsim atpakaļ paša projekta ietvaros.

- Kas bija tie eksperti, ko pieaicinājāt aprēķiniem?

- Es jums vārdus, uzvārdus nepateikšu.

- Nu, vismaz no kurienes?

- Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim.

- Kas rakstīja iepirkuma nolikumu?

- Visticamāk, ofiss.

- Ko nozīmē "ofiss"?

- Tur ir cilvēki, kas strādā. Mums ir eksperti, kas strādā, darba grupas.

- Bet droši vien kāds konkrēti rakstīja?

- Tas ir kopīgs darbs. Tiek uzrakstīts melnraksts, tiek izsūtīts ekspertiem, apskatās, tālāk tiek atsūtīts saskaņošanai valdes priekšsēdētājam. Un tā tas darbs notiek. Tas nav tā, ka viens cilvēks kaut ko aizsūta.

- Bet kāds jau to pamatu uzraksta?

- Tas ir ofisa darbinieks.

- Un kā sauc šo ofisa darbinieku?

- Tanī brīdī tā laikam bija Dina Avotiņa, tagad ir mainījušies cilvēki.

- Vai nebija tā, ka kāds atnāca pie jums un teica - redziet, šeit ir iespējams dabūt naudiņu, taisām projektu.

- Ko nozīmē - dabūt naudiņu?! Mēs taču ieguldām, lai cilvēki atpakaļ dabūtu šo ideoloģiju, kas ir aitas gaļa. Ar šo projektu mēs piesaistīsim jaunus saimniekus, kas audzēs aitas. Tas nav tā, ka paņēmām naudiņu un ielikām kabatā. Ir arī izdevumi. Tur arī Latvijas valdībai ir atbildība. Mēs savulaik uzrakstījām stratēģiju, kā jāattīstās aitkopībai Latvijā. Un vienīgais, ko esam dabūjuši atpakaļ no valsts, ir jautājums – cik tālu mēs esam tikuši ar stratēģijas izpildi. Kad mēs šo stratēģiju 2013.gadā iesniedzām, tad tika akceptēts no ministrijas puses, bet no ministrijas darbības nav nekādas. Mums tālāk jautā, kā notiek izpilde. Kā mēs varam izpildīt, ja stratēģijā mēs bijām cerējuši, ka valdība nāks talkā tās realizācijā? Nav nekādas finansiālas iespējas valstī atrastas, nekas. Mēs tāpēc arī mēģinām kaut kā virzīt uz priekšu. Protams, process ir lēns un sarežģīts.

- Vai tas gadījumā nebija Andris Šķēle, kas nāca ar ierosinājumu?

- Es personīgi nepazīstu Andri Šķēli. Nezinu, par laimi, par nelaimi.

- Varbūt kāds, kas ir saistīts ar Andri Šķēli?

- Es tiešām nemācēšu uz šo jautājumu atbildēt. Es neesmu konkrētam kungam pietuvināts cilvēks. Neesmu ne politiķis, nekā. Protams, ja viņš kaut kur aizmugurē ir, tad es to nemācēšu pateikt.

- Vai jums ir bijušas sarunas ar Lauku atbalsta dienestu vai Zemkopības ministriju par šo projektu?

- Jā, protams. Lai palaistu šo projektu, lai to nosūtītu Eiropas Komisijai, ir jābūt Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas atbalstam. Līdz ar to tas viss tiek izskatīts, tiek uzdoti jautājumi. Mums bija kaut kādi punkti, kurus svītrojām, precizējām, tāpat no Eiropas ir precizitātes, kas jāievieš. Ja mēs paskatāmies summas, kas jāapgūst, tad Latvijā tās ir daudz mazākas nekā citās Eiropas valstīs. Citās valstīs summas ir daudz lielākas, kas pieejamas reklāmai. Eiropā ir līdzekļi, kas tiek doti konkrētām valstīm uz apsaimniekošanu. Ja mēs nepiesakāmies uz šo projektu, tad tā tiek Latvijai atņemta. Kopums ar darbībām, kas tiks darīts projekta ietvaros, to es vēl nevaru pateikt, jo vēl nav Eiropas apstiprinājums, par šo summu mēs algosim konkrētu reklāmas devējus, kompānijas. Tā ir nauda, kas atgriežas Latvijas budžetā.

- Ar ko jūs Lauku atbalsta dienestā un Zemkopības ministrijā runājāt?

- Es ne ar vienu konkrēti neesmu runājis. Mēs iesniedzām dokumentus un atbildējām uz jautājumiem.

- Tādas sarunas pirms konkursa nav bijušas?

- Nē, bet, protams. Pie kā tad es iešu runāt? Kad sniedzam dokumentus, tad izsaka viedokli, uzdod jautājumus, uz tiem atbildam.

- Līdzīgs iepirkums ir arī par piena popularizēšanas kampaņu, un tie iepirkuma dokumenti ir gandrīz identiski. Kā jūs to skaidrojat?

- Man ir grūti komentēt. Nolikums jau ir kaut kāds paraugs. Tur jau ir konkrētas lietas - par iepirkumu, par summām. Ņemot vērā, ka summas ir konkrētas, griesti konkrēti, līdz ar to arī summas ir līdzīgas. Es jums tā nevaru pateikt.

- Nolikumā parādās informācija, ka tas ir sagatavots Daugavpils universitātē. Kā jūs to skaidrojat?

- Daugavpils universitātē? Atsūtiet, apskatīšos.

- Jūs maksājāt Daugavpils universitātei par nolikumu?

- Nē. Noteikti nē. Šobrīd par šo projektu neesam neko maksājuši.

Tikmēr izrādās, ka Latvijas valsts iestādes par "dīvainībām" saistībā ar abiem iepirkumiem ir tikušas nopietni brīdinātas jau pagājušā gada rudenī, - par to Pietiek informēs rīt.

Foto no oliverseverts.wordpress.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...