"Vienotība" izdara spiedienu uz LTV, pieprasot cenzēt PIETIEK reklāmu: esot skaidrs, ka "ruda, augstprātīga kundze" ir tikai viena
PIETIEK30.09.2014.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Partija Vienotība nolēmusi izmantot savu tiešo ietekmi uz valsts SIA Latvijas Televīzija, izdarot uz to spiedienu un kategoriski pieprasot tās vadītājam Ivaram Beltem nekavējoties pārtraukt Pietiek reklāmas raidīšanu. Kā zināms, šajā reklāmas rullītī Lato Lapsa aicina visus Kurzemes vēlētājus, kuri nav saņēmuši jauno pietiek.com avīzi par "vienu rudu, varaskaru, iedomīgu kundzi", to pieprasīt pasta nodaļās. Pēc Āboltiņas vadītās Vienotības domām, šāds apzīmējums skaidri norādot tikai uz vienu cilvēku - pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju.
Reklāmas rullītī, ko Latvijas Televīzija ir demonstrējusi jau divus pēdējos vakarus, Lato Lapsa kameras priekšā runāja šādu tekstu:
"Labdien! Es vēršos pie visiem Kurzemes iedzīvotājiem. Šajās dienās katram no jums pastkastītē jānonāk portāla pietiek.com slavenās avīzes visjaunākajam numuram, kurā aprakstīti daudzi patiesi un nepatīkami fakti par vienu rudu, varaskāru, iedomīgu kundzi, kas no amata augstumiem apkārtējos cilvēkus uzskata par mēslu vabolēm. Ja jūs šo avīzi neesat saņēmuši, pieprasiet to savā vietējā pasta nodaļā un izlasiet portālā www.pietiek.com. Atcerieties - jūs varat ierādīt šādām kundzēm viņu īsto vietu."
Ne Vienotības vadība un personiski Āboltiņa, ne arī Belte pagaidām nav vēlējušies nodot Pietiek partijas Latvijas Televīzijai nosūtīto vēstuli ar kategorisko prasību nekavējoties pārtraukt šīs reklāmas pārraidīšanu. Taču no avotiem Vienotības juristu aprindās Pietiek zināms, ka vēstulē norādīts - esot pilnīgi skaidrs, ka ar "rudu, varaskāru, iedomīgu kundzi, kas no amata augstumiem apkārtējos cilvēkus uzskata par mēslu vabolēm", nevarot būt domāts neviens cits kā tikai un vienīgi Āboltiņa.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
