"Vienotības" domniece Brigmane - viena no RPIVA "neīstajām doktorēm"
PIETIEK22.08.2013.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Vienotības Rīgas domes deputāte Baiba Brigmane tiešām ir viena no tām vismaz astoņām personām, kas bez, iespējams, likumīga pamatojuma tikušas pie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) piešķirta doktora zinātniskā grāda.
"Akreditētu doktora programmu RPIVA apguvu no 2009.-2012.gadam. Promocijas darbu aizstāvēju 2013.gada 19.martā, ievērojot visas Zinātņu akadēmijas (ZA) noteiktās procedūras. Darbs ZA Valsts zinātnes kvalifikācijas komisijā tika apspriests 14.februārī un bez iebildēm virzīts aizstāvēšanai uz RPIVA Promocijas padomi. Promocijas darba vadītāja RPIVA prof. Špona," Pietiek ceturtdien apliecināja Brigmane. Nekādus plašākus komentārus par skandālu, kas pašlaik sācies ar augstskolas piešķirtajiem doktora grādiem, politiķe gan nesniedza.
Kā zināms, saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošo informāciju RPIVA, izveidojot Pedagoģijas promocijas padomi, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut arī akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas: Latvijā šādas tiesības ir piešķirtas 13 augstākās izglītības iestādēm, bet RPIVA šajā sarakstā nav iekļauta.
Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas MK noteikumos "par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām".
Savukārt RPIVA apgalvo, ka tā esot veikusi visas nepieciešamās darbības, lai iegūtu tiesības piešķirt zinātniskos grādus, tā arī esot saņēmusi Zinātnes padomes (LZP) vēstuli, ka LZP "atbalsta doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu RPIVA pedagoģijas nozarē", un līdz ar to "pieņēmusi", ka augstskolai šādas tiesības ir.
Pašlaik saistībā ar šo situāciju notiek dienesta pārbaude. Par to, kas varētu notikt ar RPIVA jau, domājams, nelikumīgi saņemtajiem doktora grādiem - tostarp arī Brigmanei -, pagaidām ziņu nav.
Interesanti, ka Vienotības interneta mājas lapā pie Brigmanes zinātniskajiem grādiem minēts tikai maģistra, bet ne doktora grāds. "Maģistra darbs atrodas Rīgas Aviācijas universitātes arhīvā. Maģ. darba vadītājs LU prof. Oļevskis. Diploma Nr. MD 001580, 1998.gada 18. marta lēmums Nr.8," par savu maģistra darbu Pietiek informēja Brigmane.
Jāpiebilst, ka tieši 1998. gadā arī Rīgas Civilās aviācijas institūtā īsi pirms tā slēgšanas un bankrota jau Rīgas Aviācijas universitātes veidolā uzliesmoja diplomu tirdzniecības skandāls. Augstskolā bija konstatēti nopietni studiju programmu izpildes pārkāpumi un fakts, ka daudzreiz diplomi izsniegti nepamatoti. Piemēram, daži cilvēki diplomu saņēmuši nevis par studiju programmas apguvi un zināšanām, bet par ilggadēju profesionālo darbu, kas ir ne vien pretlikumīgi, bet arī neloģiski.
Visi, kurus interesē, kā Brigmane savā RPIVA promocijas darbā pierādījusi, ka "pašpieredzes pilnveidošanās inovatīvā mācīšanās procesā notiek sekmīgāk, ja pastāv mijsakarība starp sabiedrības attīstības mērķi un cilvēka vajadzību apmierināšanu", kā arī izklāstījusi savas domas par šo "procesa varavīksnes ciklu", ar to var iepazīties šeit.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.