Aborigēnu valsts TV „pīāra” pakalpojumi ārvalstu kapitālam

Iesaki rakstu:

Šāds rezumējums izriet no De facto raidījuma noskatīšanās LTV 13.03.2016. Latviešiem un citām tautām ir daudz teicienu, kas labi iederas dažādās dzīves situācijās, un šajā pilnīgi noteikti atbilstu tas, ka sliktam dejotājam arī kurpes traucē. Respektīvi, ja sešu gadu laikā, kopš Vitol kļuvis par vienīgo VNT īpašnieku, kuram ir liela vēlme dažādot pārkraujamo kravu nomenklatūru Ventspils ostā ar cilvēkiem un apkārtējai videi kaitīgiem maisījumiem, bet vienlaikus nav tikpat atbilstošas vēlmes saskaņā ar valstī pastāvošo tiesisko regulējumu šo kaitējumu novērst, tad, protams, visvieglāk šo gadiem vilcināto naudas līdzekļu ieguldīšanu kaitīgās ietekmes novēršanā ir novelt uz it kā ārējiem apstākļiem.

Patiesībā šādu ārēju apstākļu konkrētajā gadījumā nemaz nav, toties ir klaji melīgs sižets valsts TV. Kaut gan Ventspils pilsētas dome jau gadus sešus nesekmīgi centusies norādīt VNT, ka tam jāatrisina kaitīgo smaku savākšanas jautājums, patiesība ir tāda, ka Ventspils pilsētas domē ar attiecīgas būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu VNT vispār nekad nav vērsies, tātad attiecīgi nekad nav un nav varējis saņemt būvatļaujas atteikumu.

Tikai šogad, 2016.gada 13.janvārī, VNT valdes priekšsēdētājs Panclafs, kas De facto aizrautīgi stāstīja par nesaņemtajām būvatļaujām (daudzskaitlī!), ir vērsies Ventspils brīvostas pārvaldē, lūdzot izsniegt tehniskos noteikumus tvaiku savākšanas sistēmas būvniecībai, savukārt vēl gandrīz divus mēnešus (!) vēlāk, 2016.gada 3.martā, VNT vērsies Valsts vides dienesta Ventspils Reģionālajā vides pārvaldē, lūdzot to uzsākt ieceres ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, bez kura saskaņā ar Būvniecības likuma 15.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, būvatļaujas izsniegšana vispār nav iespējama. Tas nozīmē, ka līdz jebkādu būvniecības dokumentu iesniegšanai Ventspils pilsētas domē VNT ir vēl tāls ceļš ejams un ka nekādu iekārtu uzstādīšanu iepriekš VNT nemaz nav plānojis.

Visdrīzāk īstais iemesls VNT pasivitātei savu pienākumu izpildē pret Ventspils pilsētas iedzīvotajiem un apkārtējo vidi ir pavisam cits – aborigēnu valstī cilvēki var elpot arī indīgus izgarojumus, un nav nekādas vajadzības tam tērēt liekus naudas līdzekļus, kas iegūti uz šīs pašas valsts infrastruktūras rēķina. Un savas pozīcijas paušanai labākais sabiedrotais būs par visas valsts iedzīvotāju, tajā skaitā arī ventspilnieku, uzturētā TV, kuras žurnālists iztapīgi atskaņos Panclafa vienpusējo viedokli, neiedziļinoties ne būvatļauju izsniegšanas vispārējā kārtībā Latvijas valstī, ne arī, uzdodot precīzus jautājumus Ventspils pilsētas domei tieši konkrētās problēmas sakarā. Īsta aborigēnu paradīze ārvalstu kapitāla pārstāvim!  

Var jautāt – ja VNT jau gadu desmitiem strādā ostā, kāpēc pēkšņi ir vajadzīgas jaunas tvaiku savākšanas iekārtas? Ļoti vienkārši: naftas produkti ir pārkrauti Ventspilī daudzu gadu garumā. Taču līdz ar Vitol ēru pārkrauto produktu nomenklatūra tiek papildināta ar citiem produktiem, kam raksturīgi dažādi ķīmiskie piemaisījumi un izteikta smaka. Ventspils pilsētas dome jau vairāku gadu garumā aicinājusi VNT uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas. Salīdzinājumam – cita Ventspilī bāzēta kompānija Ventamonjaks serviss šādu pašu problēmu atrisināja jau sen – pirms 10 gadiem (2006.g.), par Eiropas Savienības līdzekļiem uzstādot naftas produktu tvaiku savākšanas iekārtas. Taču VNT tas nav licies svarīgi, un līdz šim visas prasības minētajā jautājumā ir ignorētas.

Toties tagad tiek mēģināts savienot nesavienojamo, ar dižu pompu paziņojot par savu līgumattiecību laušanu ar ventspilniekiem, kas gadiem ilgi, līdzīgi kā citās ostu pilsētās, bija sava veida solidaritātes pakts starp VNT un pilsētas iedzīvotājiem: vieniem piekrītot, ka pilsētā tiek pārkrautas bīstamas vielas, bet otriem par to piešķirot finansējumu sporta, kultūras un sociālajiem pasākumiem Ventspilī. Acīmredzot patiesā VNT īpašnieku izpratne par šā līguma jēgu ir bijusi pavisam cita – mēs maksājam naudu pilsētas domes budžetā, bet jūs mums neizvirziet nekādus noteikumus un prasības saistībā ar naftas produktu pārkraušanas drošību pilsētā. Tā teikt, nauda apmaiņā pret noteikumu ignorēšanu! Un, protams, visi stāstiņi TV ēterā par atbalsta politikas maiņu ir tikai aizsegs patiesajam mērķim – vēlmei visiem spēkiem izvairīties no naudas tērēšanas tvaiku savākšanas iekārtās vai, citiem vārdiem, aborigēnu valsts, pilsētas un cilvēku tiem pienākošās dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Ar Ventspils pilsētas domes rokām neizdevās. Varbūt izdosies ar Latvijas valsts TV kalpu palīdzību? 

Un vēl viens pavisam retorisks jautājums – vai kopš Ventspils naftas nonākšanas ārvalstu kapitāla īpašumā kāds ir dzirdējis par tās vērā ņemamām atbalsta aktivitātēm valsts sporta, kultūras un sociālajā dzīvē? Ak jā, bija tāds skvoša turnīrs 2011.gadā...

Seko mums