Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņas par aviokompānijas airBaltic sliktajiem finanšu rādītājiem likušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) rūpīgāk paraudzīties uz Latvijas Krājbankas un tās „mātes” – Snoras bankas, iespējams, pārāk nopietno iesaistīšanos uzņēmumā. Kamēr pati komisija tradicionāli nekomentē konkrētus tirgus dalībniekus, tai tuvi avoti apgalvo, ka tiekot lemts par pārbaudes sākšanu, lai noskaidrotu, vai kāda no šīm bankām vienlaikus nekreditē airBaltic un nav arī kļuvusi par netiešu aviokompānijas līdzīpašnieci.

Neoficiāli zināms, ka kreditēšana un vienlaicīga slēpta ieiešana kreditējamo uzņēmumu kapitālā ir diezgan iecienīta abu kredītiestāžu faktiskā saimnieka – Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova biznesa metode. Latvijā līdz šim visbiežāk saistībā ar to runāts par Snoras un Krājbankas „mediju projektiem” – Radio 101 un Telegraf grupu, lai gan oficiāli šāda versija vienmēr noliegta, un banka ir apgalvojusi – tā tikai kreditējot perspektīvus uzņēmumus.

Taču gan šo uzņēmumu, gan arī airBaltic, kuras vajadzībām Krājbanka un Snoras banka aizdevušas iespaidīgas summas, īpašnieku struktūra rada jautājumus to necaurspīdīguma dēļ, - airBaltic lielākajā privātajā akcionārā (47,2% airBaltic akciju) Baltijas Aviācijas sistēmas gandrīz puse kapitāldaļu (9653 no 19 307 akcijām) kopš pagājušā gada pieder Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Turklāt, ja ticēt aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam, ārzonas kompānijai viņš šo pusi no viņam iepriekš pilnībā piederējušās kompānijas Baltijas Aviācijas sistēmas ārzonas kompānijai pārdevis par vienu eiro. Šī summa apliecina versiju, ka faktiski darījums bijis diezgan formāls un veikts, lai kontroli uzņēmumā apmaiņā pret nepieciešamajiem kredītresursiem iegūtu Lietuvas Snoras banka vai ar to saistītas struktūras.

Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru - banku Snoras un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs pērn gan apgalvoja, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.

Taču par to, ka patiesībā Bahamu ofšoram varētu būt pat ļoti cieša saistība ar Latvijas Krājbanku vai tās saimniekiem, pēc Pietiek avotu stāstītā, varētu liecināt personāliju maiņa Baltijas Aviācijas sistēmu vadībā. Vienlaikus ar maskavieti Staņislavu Kovtunu Baltijas Aviācijas sistēmās parādījās arī 1978. gadā dzimušais Janeks Jeļkins, kurš iecelts par kompānijas valdes locekli.

Viņš ir padomes loceklis trešajā lielākajā Krājbankas akcionārā – AS West Investment, kas, pēc neoficiālu avotu ziņām, West Investment pilnībā piederot pašam Antonovam un ticis izveidots, lai dažiem iepriekšējiem Krājbankas akcionāriem - fiziskām personām „no Aivara Lemberga puses” 2005. gadā palīdzētu izvairīties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksas sakarā ar Krājbankas akciju pārdošanu.

Tas, vai Antonovs caur savām bankām nekreditē airBaltic un reizē vēl caur citām struktūrām nav kļuvis par aviokompānijas līdzīpašnieku, tad arī būtu FKTK interešu lokā, jo šādu pārāk ciešu „sadarbību” normatīvie akti stingri ierobežo.

FKTK vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis Pietiek ceturtdien gan atzina tikai to, ka „mēs visas bankas pārbaudām, tai skaitā arī Krājbanku. Tāda īpaša pārbaude netiek veikta, bet tur jau nav nekāds noslēpums, ka tas viss ir mūsu redzeslokā, īpaši ņemot vērā Krājbankas vai jebkuras līdzīgas bankas sistēmu. Likumā ir noteikts, kāda var būt ekspozīcija uz vienu saistīto grupu, un mēs tam sekojam līdzi. Bet teikt, ka mēs īpaši kaut ko pārbaudītu, nevar”. 

Taču jau tagad ir skaidrs, ka Antonova kontrole pār airBaltic un tās vadītāju ir būtiskāka nekā Latvijas valstij. Flika saistību slogs pret Snoras banku un tās Latvijas „meitu” – Latvijas Krājbanku tikai pieaug: viņa personisko parādu slogs tāpat kā pagājušā gada martā, ar ko datēta viņa iepriekšējā deklarācija, ir 14 miljoni latu, taču iespaidīgi pieaudzis abām bankām doto komercķīlu apjoms – no 46,5 miljoniem latu pavasarī līdz 59,2 miljoniem latu gada beigās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...