Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aviokompānijas airBaltic vadītājs Bertolts Fliks augusta vidū nav runājis pilnu patiesību, publiski apgalvojot, ka 15. augustā uzņēmuma padome bez iebildumiem atbalstījusi viņa priekšlikumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, - tā liek domāt padomes sēdes protokola kopija un konsultantu Prudentia atzinuma daļa, kas nonākusi Pietiek rīcībā. No šiem dokumentiem izriet, ka Prudentia piesaistītais zvērinātu advokātu birojs Glimstedt un partneri uzskatījis – airBaltic valdes iesniegtie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir pretrunā ar airBaltic akcionāru interesēm. Tiesa, vienlaikus konsultanti izteikuši arī viedokli, ka neapmaksāto akciju pārdošana, kas tagad asi tiek pārmesta Flikam, tomēr ir valdes kompetencē.

Kā zināms, augusta vidū jau šķita, ka airBaltic finanšu problēmas varētu tikt atrisinātas, Flikam paziņojot, ka uzņēmuma padome atbalstījusi viņa skatījumu uz kompānijas pamatkapitāla palielināšanu. Savukārt, kad dienu vēlāk uzņēmuma akcionāru sapulcē šis priekšlikums tomēr netika apstiprināts, Fliks sašutis paziņoja, ka lielākais akcionārs – valsts - nav bijis gatavs pieņemt lēmumu par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu un akcionāru pārstāvju rīcība bijusi destruktīva.

Nu izrādās, ka Fliks vēlamo pieņēmis par esošo, - viņa tik pozitīvi vērtētajā padomes sēdē 15. un 16. augustā jau bijis pieejams Prudentia un Glimstedt atzinums, no kura izrietējis, ka uzņēmuma valdes iesniegtie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi vairāku iemeslu dēļ „neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ir pretrunā ar airBaltic akcionāru, t.sk. nākotnes akcionāru, un obligacionāru tiesiskajām interesēm”.

Tiesa, jau tobrīd konsultanti izteikuši arī viedokli, ka neapmaksāto akciju pārdošana, kas tagad asi tiek pārmesta Flikam, tomēr „ir valdes kompetencē, un tā ir jārisina atsevišķa dokumenta veidā vai nu ar valdes lēmumu, vai valdes priekšlikumu akcionāru sapulcei, bet ne kā daļa no pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem”.

Līdz ar to padomes pilnais lēmums par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu bijis šāds:

„Padomes locekļi vienbalsīgi, (balsojums „par": Santa Glāzniece, Gints Kiršteins, Raitis Tukāns, Jean Charles Korsak, Ilmārs Razumovskis), nolemj:

1)   pieņemt zināšanai sniegto informāciju par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas steidzamo nepieciešamību un lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamajām sekām uz Sabiedrības maksātspēju;

2)   rekomendēt visu ar Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu saistīto jautājumu steidzamu izskatīšanu Sabiedrības akcionāru sapulcē.

3)   ieteikt palielināt Sabiedrības pamatkapitālu par 63.679.065 (sešdesmit trīs miljoni seši simti septiņdesmit deviņi tūkstoši sešdesmit pieci) latiem (izsludinātais pamatkapitāls), emitējot 63.679.065 (sešdesmit trīs miljoni seši simti septiņdesmit deviņi tūkstoši sešdesmit piecas) akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 1 (viens) lats,

bet ar Padomes locekļu Santas Glāznieces, Ginta Kiršteina un Raita Tukāna ierosinājumiem pieņemt zināšanai, ka ņemot vērā Padomei iesniegtos pārskatus, tai skaitā: Sabiedrības 2010. gada finanšu pārskats (bez auditoru atzinuma), Sabiedrības 2011. gada pirmā pusgada finanšu pārskats (neauditēts), auditorfirmas KPMG ziņojumu Independent Business Review and Business Plan Review (Neatkarīga saimnieciskās darbības revīzija un biznesa plāna revīzija) ierosinājums ir palielināt Sabiedrības pamatkapitālu par 60.000.000 (sešdesmit miljoni) latiem (izsludinātais pamatkapitāls), emitējot 60.000.000 (sešdesmit miljoni) akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 1 (viens) lats, kur palielinātais pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā;

4) ieteikt apstiprināt Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumus Sabiedrības valdes precizētajā redakcijā,

bet ar Padomes locekļu Santas Glāznieces, Gintā Kiršteina un Raita Tukāna ierosinājumiem pieņemt zināšanai, ka akcionāriem jāvērš uzmanību sekojošām problēmām, kas padomes locekļu Santas Glāznieces, Ginta Kiršteina un Raita Tukāna ieskatā varētu būt pretrunā normatīvajiem aktiem un lūdz pievienot izvilkumu no IBS Prudentia konsultantu atzinuma:

1.   Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nevar risināt iepriekšējo emisiju akciju apmaksu;

2.   Divu emisiju apvienošana nav paredzēta likumā;

3.   Konvertējamo obligāciju emisijas noteikumus nevar izmainīt;

4.   Akcionāru sapulci nevar piespiest palielināt pamatkapitālu;

5.   Visi akcionāru līgumi būtu jāgroza un jāsaņem LVRTC piekrišana.”

Pietiek publisko tā rīcībā nonākušos dokumentus.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...