Aizdomas, ka SM valsts sekretāra amats jau pirms konkursa sarunāts "olšteiniešu" skolasbiedram Ozoliņam
PIETIEK08.05.2013.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Lai gan konkursa uz Satiksmes ministrijas (SM) valsts valsts sekretāra amatu trešajai kārtai atsijāti trīs pretendenti, no kuriem divi ir ar ievērojamu pieredzi valsts pārvaldē un SM, jau pašlaik tiek prognozēts, ka konkursā uzvarēs pretendents ar vismazāko pieredzi, jo šādu "kompensāciju" paredzējusi politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Anriju Matīsu.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, konkursa uz SM valsts sekretāra amatu trešajai kārtai pašlaik atsijāti trīs pretendenti: Valsts SIA Autotransporta direkcija valdes loceklis Andulis Židkovs ar vairāk nekā 12 gadu pieredzi SM un tās kapitālsabiedrību vadībā, ilggadējais Valsts kancelejas vadošs darbinieks, pašlaik privāts konsultants valsts pārvaldes jautājumos Uģis Šics un vēl nesen Valmieras domes jurista posteni ieņēmušais Kaspars Ozoliņš, kurš, pateicoties skolasbiedru no tā dēvētā "Olšteina sešinieka" politiskajai aizmugurei, pēdējo 17 mēnešu laikā piedzīvojis galvu reibinošu karjeru SM. Viņa alga divos ar "olšteiniešu" politisko ietekmi iegūtos amatos ik mēnesi, pēc Pietiek aplēsēm, pašlaik ir vairāk nekā 6000 latu pirms nodokļu nomaksas.
Andulis Židkovs, kuram, neņemot vērā politiskās aizkulises, būtu vislielākās iespējas uzvarēt konkursā uz valsts sekretāra amatu, karjeru SM sāka jau 90. gadu beigās un 2001. gadā kļuva par Investīciju departamenta direktoru, bet 2006. gadā kļuva par SM valsts sekretāra vietnieku. 2009. gadā Židkovs konkursā tika izraudzīts par AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāju, bet, nomainoties SM politiskajai vadībai, viņš kļuva neērts, un 2011. gada sākumā no amata bija spiests aiziet. Tas bija brīdis, kad daudzmiljonu vērtais vilcienu iepirkums piedzīvoja pagriezienu par labu spāņu CAF, kas šobrīd vērsies tiesā pret Latvijas valsti. Savukārt Šics līdz 2006. gada beigām bija Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks. Pašlaik Šics kā privāts konsultants sniedz padomus Balkānu un citu valstu valdībām valsts pārvaldes jautājumos.
Tomēr jau pašlaik, pirms konkursa noslēgšanās, kas liek apšaubīt tā objektivitāti, SM gaiteņos un politikas kuluāros tiek prognozēts, ka konkursā uzvarēs pretendents ar vismazāko pieredzi - Ozoliņš. Viņam toties ir saiknes ar sešu pie partijām nepiederošo deputātu grupu jeb "olšteiniešiem", kuri saskaņā ar koalīcijas līgumu kopā ar Vienotību atbild par SM.
Faktiski visa Ozoliņa pieredze satiksmes nozarē ir kopš 2011. gada 1. decembra, kad, paklausot "olšteiniešu" lūgumam, toreizējais ministrs Aivis Ronis viņu pieņēma juridiskā padomnieka amatā. Jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”.
Nepilnus četrus mēnešus vēlāk Ozoliņš jau tika iecelts SM pārraudzībā esošās Starptautiskās lidostas Rīga valdē, kas papildus 1400 latu algai padomnieka amatā viņam vidēji mēnesī ļāva nopelnīt vēl vismaz 2000 latus. Amats lidostas Rīga valdē, kuru Ozoliņš ieņēma nedaudz mazāk kā gadu, kas sākotnēji izskatījās pēc papildu ienākumu nodrošināšanas un "savējā" iekārtošanas saimnieciski ietekmīgā amatā, kontekstā ar SM valsts sekretāra konkursu iegūst pavisam citu jēgu.
Viena no konkursā izvirzītajām prasībām ir vismaz trīs gadu pieredze vadītāja amatā un kolektīva vadīšanā virs 50 darbiniekiem, priekšroku dodot pretendentam ar šādu pieredzi valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā. Bez pieredzes lidostas Rīga valdē Ozoliņš varētu atsaukties uz formāli prasībām atbilstošo, bet ar satiksmes jomu maz saistīto septiņu gadu ilgo pieredzi pašvaldības uzņēmuma Valmieras siltums valdē. Šā gada sākumā Ozoliņš amatu lidostā pameta, iesēžoties jaunizveidotajā VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta krēslā. Tajā viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 4100 lati. Jau ieņemot amatu, Ozoliņš atklāja, ka viņa redzeslokā būs 377 miljonu latu vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Tas politikas kuluāros tiek saukts par vēl vienu gadsimta projektu, kurā saduras partiju sponsoru intereses.
Ozoliņš jau no pirmās dienas Pietiek par "olšteiniešu" ietekmi savā karjeras lēcienā apgalvoja, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs". To, ka lobējis Ozoliņu, ar kuru tikai pirms Saeimas vēlēšanām esot iepazinies Reformu partijas sapulcēs Valmierā, noliedza arī Klāvs Olšteins. Tikai pusgadu vēlāk "olšteiniešu" pārstāve deputāte Elīna Siliņa Pietiek atzina, ka Ozoliņš "ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos".
Valsts sekretāra amats valsts pārvaldē skaitās labi atalgots, īpaši SM valsts sekretāra, kurš, pateicoties piemaksām par valsts kapitāla turētāja pārstāvēšanu dažādos uzņēmumos, mēnesī saņem aptuveni 2000 latu pirms nodokļu nomaksas. Tomēr tas nav pietiekami kārdinošs atalgojums, lai pamudinātu uz to pieteikties menedžerus, kuri lielāku atalgojumu spēj nopelnīt privātajā biznesā.
Jau pirms konkursa izsludināšanas SM valsts sekretāra amats tika padarīts mazāk pievilcīgs tiem potenciālajiem pretendentiem, kuriem atalgojums nav mazsvarīgs. Proti, 19. martā valdība apstiprināja Ozoliņu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, kas garantē vismaz 2000 latu atalgojumu mēnesī papildu atalgojumam citos SM un tās kapitālsabiedrību amatos. Šis valdības lēmums, ko saskaņoja arī koalīcijas partijas, bija pirmais taustāmais apstiprinājums iepriekš oficiāli neapstiprinātajai norunai, ka Ozoliņam tiks ļauts uzvarēt konkursā uz SM valsts sekretāra amatu, jo iepriekšējais satiksmes ministrs Ronis iedibināja praksi, ka darbam lielo ostu valdēs tiek deleģēts valsts sekretārs vai tā vietnieki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
