Aizdomas, ka VID „īpašā izmeklētāju grupa” izveidota tā, lai izgāztu kriminālprocesu

Iesaki rakstu:

Kā zināms, februāra sākumā VID oficiāli paziņoja, ka VID Finanšu policijas pārvaldē esot sākts kriminālprocess saistībā ar publiski izskanējušās informācijas pārbaudi par iespējamām VID darbinieku nelikumīgām darbībām.

Taču pēc ilgstošas sazināšanās ar VID izrādījās, ka Pētersones vadītā iestāde nevēlas atklāt, kas tieši būs tie Finanšu policijas darbinieki, kas izmeklēs šo kriminālprocesu, un vai arī viņi gadījumā nav lielo dāvinājumu un skaidrās naudas krājēju vidū.

Ja sākumā VID Sabiedrisko attiecību daļa apliecināja, ka, „tiklīdz Finanšu policijas pārvaldes kolēģi būs snieguši mums šo informāciju, varēsim nosūtīt atbildi”, tad pēcāk pēc VID vadības rīkojuma tika sniegta atbilde, ka „izmeklēšanas interesēs un lai nepieļautu iespējamu izmeklēšanas procesa ietekmēšanu informācija par izmeklētājiem, kuri nozīmēti izmeklēšanas grupā un kas veiks izmeklēšanas darbības minētajā kriminālprocesā, netiks sniegta”.

Šo lēmumu VID vadība pamatoja ar to, ka izmeklētāju vārdi esot uzskatāmi par izmeklēšanas noslēpumu: „Informējam, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.pantu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, tamdēļ informācija par izmeklētājiem, kuri nozīmēti izmeklēšanas grupā un kas veiks izmeklēšanas darbības minētajā kriminālprocesā, netiks izpausta.”

Tagad Pietiek rīcībā nonākusī informācija liek domāt par pilnīgi citiem iemesliem, kuru dēļ Pētersone un Finanšu policijas vadība ir izšķīrušās par šīs informācijas slēpšana, - izmeklētāju grupā ir iekļauti ne tikai mazpieredzējuši izmeklētāji, bet arī skaidrās naudas krājēji un dāvinājumu saņēmēji.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, īpaši svarīgā izmeklēšanas grupa nemaz nav izveidota Finanšu policijas Iekšējās drošības daļas (tā prioritāri nodarbojas ar iespējamiem dienesta darbinieku noziedzīgajiem nodarījumiem), bet gan Pirmās izmeklēšanas daļas ietvaros. VID vadība to ne noliedz, ne apstiprina un nesniedz arī šai rīcībai nekādus skaidrojumus.

Taču nozīmīgāk ir tas, ka no četriem izmeklētājiem, kas iekļauti šajā grupā, vismaz divi ir mazpieredzējuši un Finanšu policijā strādā tikai kopš 2013. gada.

Viens no viņiem, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ir Oļegs Ivankins, kurš iepriekš ir strādājis ar finanšu noziegumu izmeklēšanu nesaistītā jomā, - viņš bijis juriskonsults Veselības inspekcijā, bet par izmeklētāju Finanšu policijā sācis strādāt tikai 2013. gada vidū.

Savukārt otrs ir Ronalds Vītols, kurš vispār par valsts amatpersonu kļuvis tikai 2013.gada rudenī, kad sācis strādāt par galveno juristu Valsts ieņēmumu dienestā. Par Finanšu policijas izmeklētāju Vītols kļuvis ir tikai 2014. gadā. 

Iepazīšanās ar abu izmeklētāju amatpersonas deklarācijām liecina, ka arī pār viņiem teorētiski var krist šaubu ēna: Ivankins, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija par 2014. gadu, skaidrā naudā uzkrājis gandrīz savus gada oficiālos ienākumus – 8700 eiro.

Savukārt Vītols, kā rāda viņa amatpersonas deklarācija par 2014. gadu, dāvinājumos no sava tēva un mātes kopā saņēmis 2500 eiro – aptuveni ceturto daļu no summas, ko viņš gada laikā oficiāli saņēmis algā.

Trešais izmeklētāju grupā, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ir Finanšu policijas darbinieks ar stāžu Edmunds Mednis – kā izrādās, tāpat skaidrās naudas cienītājs: saskaņā ar Medņa deklarāciju bankās viņš neglabā ne centa, toties skaidrās naudas uzkrājumi viņam ir 7000 eiro apmērā.

„Vai VID vadība un konkrēti Ināra Pētersone ir pārliecināti, ka šo kriminālprocesu spēs kvalitatīvi izmeklēt viens izbijis Veselības inspekcijas juriskonsults ar 8700 eiro skaidrās naudas uzkrājumiem un viens izmeklētājs, kurš 2013. gadā darbu VID sācis kā jurists un deklarējis naudas dāvinājumus no tēva un mātes? Šo pārliecību, lūdzu, pamatojiet,” – uz šo Pietiek jautājumu VID vadība nav vēlējusies sniegt atbildi.

Seko mums