Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunizbūvētā pagrabā konstatēts mitrums radījis aizdomas, ka Rīgas domes sociālo māju būvniecībā Imantā, Imantas 8.līnijā tiek taupīts uz kvalitatīvu mitrumu izolējošu materiālu rēķina un tas var apdraudēt mājas drošību. Par satraucošo situāciju ar sociālās mājas būvniecību kāds iedzīvotājs informējis Rīgas domi un Rīgas būvvaldi, kuras pārstāvji jau otrdien jau bija ieradušies pārbaudīt objektu.

Trīs sociālo māju kompleksu Imantā pēc pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma būvē kompānija Re&Re, kas bija arī sagruvušā Zolitūdes lielveikala Maxima būvnieks. Vēl oktobrī pirmajai no jaunbūvējamām mājām ar lielu pompu un Rīgas vicemēra Andra Amerika piedalīšanos tika rīkoti spāru svētki.

Taču iedzīvotāji jaunbūvējamās mājās atklājuši satraucošu ainu. Vēstulē, ar kuru tiek mēģināts pievērst atbildīgo dienestu uzmanību, norādīts, ka veidojot grīdas siltinājumu pagrabā, nav ņemts vērā migrējošais mitrums caur pamata grīdu (betonētais grīdas slānis zem putuplasta).

„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plēve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plēves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arī nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grīdā iebetonēto starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grīdas līmeņa) ir ļoti piemērotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” norādīts vēstulē, piebilstot, ka putupolistirols ir maz mitrumu uzsūcošs materiāls, paaugstinoties mitrumam ,samazinās siltumizolējošas īpašības.

„Vai patiešām projektā paredzēts tikai 7 vai 8 cm siltinājuma slānis pagrabstāva grīdai ar parasto putupolistirolu, nevis ar ekstrudēto putupolistirolu? Vai izmantotais  putupolistirols ir atbilstošā klase ,lai izmantotu grīdu izbūvei?” taujāts vēstulē, norādot, ka parastā putupolistrola cena ir 4,15 eiro kvadrātmetrā, kamēr ekstrudētais putupolistirols maksā 9,09 eiro kvadrātmetrā.

Uz šo iedzīvotāju vēstuli nekavējoties reaģējusi Rīgas būvinspekcija, kura jau otrdien bija ieradusies objektā veikt pārbaudi. Kā skaidro Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka, uz minēto objektu devies pats būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības biroja (PTAC) pārstāvji. Būvinspekcija pārbauda celtniecības dokumentus, izmantotos materiālus un to kvalitāti. Par objektā pārbaudē konstatēto būvninspekcija varēs informēt tuvākajās dienās, kad inspektori būs uzrakstījuši apskates protokolu, norāda Žūka.

Kopā ar būvinspekciju objektā bija ieradušies arī pārstāvji no pasūtītāja Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Uzņēmuma būvniecības pārvaldes vadītājs Ilvess Muižnieks sarunā ar Pietiek, atrodoties objektā, apgalvoja, ka neredzot tur nekādu mitrumu. „Mēs šeit tagad staigājam un pārliecināmies, ka nav nekāda mitruma. Šeit ir normāls process,” apgalvoja Muižnieks.

Pēc viņa teiktā, kurā vietā un kā tiek klāti materiāli, ir aprakstīts tehniskajā projektā. „Mūsu un būvnieku uzdevums ir uzbūvēt tā, kā arhitekti, inženieri ir to uzprojektējuši. Tad jau jājautā, kādu risinājumu inženieri izvēlas konkrētā vietā, bet tas ir atsevišķi diskutējams jautājums. Tas nav pamats sūdzībai, jo tehniskais projekts ir izgājis ekspertīzi, to ir pārbaudījuši speciālisti, ne tikai projektētāji. Visi šie risinājumi ir atzīti par pareiziem,” apgalvo „Rīgas pilsētbūvnieka” pārstāvis, uzsverot, - nav tā, ka tiek būvēts kaut kā tā, kā nav paredzēts projektā.

Arī viņš ir redzējis iedzīvotāja atsūtīto vēstuli ar fotogrāfijām un apgalvo, ka tās esot uzņemtas oktobrī, kad vēl nebija apkures. „Tagad ir pieslēgta apkure un visas sienas ir pilnībā sausas. Mēs esam visas mājas izstaigājuši kopā ar būvinspekciju. Te neviena vieta nav slapja,” apgalvoja Muižnieks, piebilstot, ka sākotnējā periodā, kad objekts tiek būvēts, kad vēl nav uzlikts jumts un nav izžuvušas konstrukcijas, protams, ka ir mitrums.

Rīgas pilsētbūvnieks rūpīgi uzraugot mājas celtniecību, reizi nedēļā notiekot ražošanas sanāksmes, kurās visi jautājumi tiekot atrisināti. „Ja ar kaut ko neesam apmierināti, tad uzreiz risinām. Mēs sekojam līdzi šī objekta realizācijai,” apgalvo Muižnieks.

Par to, vai hidroizolācijai tiek izmantoti atbilstoši materiāli, īsti nav pārliecināts bijušais būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, kurš jau trīs gadus devies pensijā un nav saistīts ne ar vienu būvkompāniju.

Viņš Pietiek uzsvēra, ka hidroizolācijai un siltuma izolācijai pagraba telpās jābūt obligāti. „Šodien ir jādomā likt ekstrudēto putuplastu sienu pamatiem no ārpuses, jo jāpasargā no lietus un ziemā no sala. Noteikti tas jāliek,” norādīja būvnieks. Tāpat viņš norāda, ka, klājot plēvi kā membrānu noteikti šuvju vietās tā jāmetina ar īpašām pistolēm, lai pa šuvju vietām telpā neiekļūtu mitrums.

Taču pirms būvdarbu sākšanas obligāti esot jāveic urbumi, lai pārliecinātos, cik augstu ir gruntsūdeņi, un zinātu, kādā augstumā liekami ēkas pamati.

Tāpat pēc izolācijas ieklāšanas nepieciešams izmantot armētu betonu vismaz 5 centimetru biezumā, bet hidroizolāciju ārsienām vislabāk likt no ārpuses, lai pasargātu sienas no mitruma un nepieļautu, ka apkārtējās vides mitrums sūcas pa būvkonstrukcijām uz augšu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...