Aizdomas par Sarkandaugavas piesārņojuma sanācijas konkursa "sakārtošanu" VVD
PIETIEK08.10.2012.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Jau vairāk nekā gadu Valsts vides dienests (VVD) atliek konkursa rezultātu paziņošanu un vairākus miljonus latu vērtā līguma parakstīšanu par tiesībām veikt piesārņoto vietu sanāciju Sarkandaugavā. Slēgtajā konkursā uz 4,2 miljonu latu vērto pasūtījumu, lauvas tiesa no kura ir Šveices valdības līdzfinansējums, reāli pretendē trīs firmas, bet neoficiāli izskan aizdomas, ka par uzvarētāju tiek gatavota jau iepriekš VVD pasūtījumus ieguvusī ar Ventspili saistītā SIA VentEko.
Saskaņā ar nolikumu VVD konkursam bija jābeidzas jau 2011. gada septembrī - mēnesi pēc tam, kad bija izsludināta pretendentu pieteikšanās. Lai gan šā gada augustā citā konkursā jau izraudzīts darbu inženiertehniskais uzraugs - to par 88 215 latiem veiks SIA GeoConsultants -, pašu sanācijas darbu veicējs vēl aizvien nav noskaidrots. Projektam jābūt pabeigtam līdz 2016. gada 31. martam.
Šveices valdības finansētais projekts paredz attīrīšanas darbu veikšanu piecos objektos Rīgas brīvostas teritorijā, kas kopumā izmaksās 15,3 miljonus Šveices franku (8,2 miljonus latu), tai skaitā 1,2 miljoni latu būs Latvijas nacionālais līdzfinansējums. Kopumā projekts aptvers 17,2 hektāru lielu platību, no kuriem vēsturiski piesārņoti ar bīstamiem atkritumiem - naftas produktu atkritumiem un to blakus produktiem - ir aptuveni 5,5 hektāri.
Līguma vērtība konkrētajam projekta etapam Sarkandaugavā tiek lēsta ap 4,2 miljoniem latu, kas ir iekārojams pasūtījums. Uz to pēc Pietiek informācijas reāli pretendē trīs uzņēmumi - SIA VentEko, SIA EkoOsta un SIA Skonto būve. Izskan aizdomas, ka vilcināšanās paziņot konkursa rezultātus saistīta ar centieniem nodrošināt, ka pasūtījumu iegūst Ventspilī savulaik dibinātā SIA VentEko, kas pēdējos gados jau ieguvusi lielus VVD administrētus projektus. Lai gan izskan spekulācijas par SIA VentEko ciešu saistību ar ventspilniekiem, tiešas saiknes Lursoft datubāzē pieejamā informācija neuzrāda. Šis vides konsultāciju uzņēmums spēlē dominējošo lomu šāda veida pakalpojumu sniegšanā Ventspils brīvostā, un tiek uzskatīts, ka tas baudījis VVD pārraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadības labvēlību laikā, kad to vadīja ventspilniekiem draudzīgā Zaļo un zemnieku savienība.
VVD iepirkuma komisija, kuras sastāvs tika izveidots vēl 2011. gadā, vairākas reizes pēdējā gada laikā atlikusi konkursa uzvarētāja paziņošanu, radot aizdomas par "konkursa sakārtošanu" par labu kādam no pretendentiem. Neviens no uzņēmējiem, kas vērsās pie Pietiek, tostarp ar mājieniem par kukuļu pieprasīšanu, oficiāli nebija gatavs izklāstīt ar konkursa norisi saistītās aizdomas. Neoficiāli izskan, ka summa, kas minēta "konkursa sakārtošanai", bijusi 40 000 latu.
Šovasar, izsakot pārmetumus par iepriekšējā VVD ģenerāldirektora, Ventspils brīvostas valdes locekļa Viļa Avotiņa neprofesionālu darbu un pārkāpumiem dienesta darbībā, jau gandrīz gadu amatā esošais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) rosināja iestādes vadības maiņu. Par VVD ģenerāldirektori valdība pēc ministrijas rīkota konkursa iecēla Ingu Koļegovu, kura līdz tam vadīja Valmieras reģionālo vides pārvaldi.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
