Aizdomas par Uzbekistānas uzņēmēja „izģērbšanu” Latvijā ar viltotu pilnvaru palīdzību

Iesaki rakstu:

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2012. gada 20. februārī Abdullajevs no ārzonas uzņēmuma Villard Invest LLP par 210,8 tūkstošiem latu (tātad 300 tūkstošiem eiro)  iegādājies 111 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Kuģu ielā 26.

Šī ēka ir prestižs un dārgs „jaunais projekts” - rekonstruēta pirmskara fasādes māja, kas nodota ekspluatācijā 2006. gadā un kurā atrodas dzīvokļi ar platību no 54 līdz 243 kvadrātmetriem.

Dzīvokļi šajā ēkā nekad nav bijuši lēti, un arī pašlaik, kā rāda City Real Estate dati, dzīvokļu pārdošanas cena Kuģu ielā 26 ir no 2234 eiro kvadrātmetrā. Savukārt Abdullajevs savu dzīvokli 2012. gadā bija iegādājies pat virs šīs cenas – par aptuveni 2700 eiro kvadrātmetrā.

Taču četrarpus gadus vēlāk, kā rāda zemesgrāmata, Abdullajevs šo pašu dzīvokli kādai 1961. gadā dzimušai Ritai Vasiļjevai jau pārdevis par vairāk nekā četrreiz mazāku cenu – oficiāli par 69 tūkstošiem eiro, līdz ar to darījumā zaudējot vairāk nekā 230 tūkstošus eiro.

Turklāt, kā izrādās, tas nav vienīgais nekustamā īpašuma darījums, kas slēgts Abdullajeva vārdā un kurā tas cietis iespaidīgus zaudējumus.

Kā rāda zemesgrāmata, 2006. gada 21. jūlijā Abdullajevs par vēl krietni iespaidīgāku summu – 1,09 miljoniem latu (tātad 1,55 miljoniem eiro) iegādājies 3690 kvadrātmetrus zemes ar jaunuzbūvētu māju Jūrmalā, Kāpu ielā 98.

Taču jau atkal 2016. gada nogalē – 15. decembrī Abdullajevs šo nekustamo īpašumu kādam Kazahstānā dzimušam Igoram Vlaskinam oficiāli pārdevis par 350 tūkstošiem eiro.

Tas nozīmē, ka šajā darījumā Abdullajevs cietis 1,2 miljonu eiro zaudējumus, bet abos darījumos kopā pazaudējis vairāk nekā 1,4 miljonus eiro. Turklāt abi darījumi notikuši gadu pēc tam, kad Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde („Ekonomikas policija”) pieņēmusi lēmumu par mantas aresta atcelšanu.

Tiesa, pēc visa spriežot, tas nav bijis pats uzbeku uzņēmējs, kuram būtu ienācis prātā savus īpašumus atdot par „sviestmaizi”, - pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, abos šajos darījumos izmantota pilnvara, kuru Abdullajevs it kā parakstījis laikā, kad patiesībā atradās apcietinājumā uzbeku specdienestu pagrabā.

Kā zināms, Abdullajeva vārds figurē tā sauktajā „Gulami viesnīcu lietā”: uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami pretinieki šajā strīdā par vērtīgiem Vecrīgas īpašumiem un kapitāldaļām pamatojas uz to, ka Abdullajevs esot nodevis savus īpašumus Latvijas uzņēmējam Uldim Skudram un arī izsniedzis pilnvaras rīkoties ar visiem saviem īpašumiem.

2016. gada janvāra beigās Pietiek publicēja kāda labi informēta lasītāja aprakstu par to, kā Uldis Skudra sākotnēji strādājis par ierindas darbinieku Hansabankā, tad iekārtojies darbā pie Gulami, kopā ar viņu devies arī braucienos uz Uzbekistānu, pēcāk saņēmis Gulami rekomendāciju Abdullajevam, kurš aizvien biežāk sācis izmantot Skudras pakalpojumus.

Jau šajā vēstulē, kas tika publicēta gandrīz gadu pirms Abdullajeva nekustamo īpašumu aizdomīgi lētās pārdošanas, tika pieminēta gan Kāpu ielas māja, gan Kuģu ielas dzīvoklis:

„Kamēr Akbars A. nebija Latvijā, U.Skudra lietoja visu Akbara A. kustamo un nekustamo īpašumu kā savējo. Turklāt lietoja ne tikai U.Skudra, bet arī viņa sieva. Pat rīkoja lielas ballītes citiem saviem paziņām lielajā mājā Kāpu ielā, Jūrmalā. Tāpat arī izmantoja automašīnu Mercedes Benz un Bentley, kā arī dzīvokli Rīgā, Kuģu ielā. (..)”

Vēstulē arī tika aprakstīts, kad un kādos apstākļos radušās it kā Abdullajeva izsniegtās pilnvaras: „2012.gadā Akbaram A. sākās politiskas problēmas, par ko informācija nonāca arī līdz U.Skudram. U.Skudra nolēma, ka tā ir viņa zvaigžņu stunda, un sāka pret G.Gulami lielu kampaņu caur tiesībsargājošām iestādēm un tiesu instancēm Latvijas teritorijā attiecībā uz objektiem, kas piederēja G.Gulami un Akbaram A., uzrādot pilnvaras, kuras jau no paša sākuma tika sagatavotas uz U.Skudram pazīstamu cilvēku vārdiem, kā arī uz viņa advokātu vārdiem”.

Savukārt šā gada februārī publiskotās Abdullajeva liecības Kijevas tiesā netieši apliecināja šo versiju, - kā izrādījās, laikā, kad uzbeku uzņēmējs it kā pilnvarojis Skudru un, kā izrādās, vēl citas personas rīkoties ar savām īpašuma daļām, viņš patiesībā atradies pilnīgā izolācijā un ticis spīdzināts, lai piespiestu nodot īpašumus Uzbekistānas valstij.

Iespēja, ka šādos apstākļos Uzbekistānas specdienestu pagrabā būtu ieradies kāds uzņēmējs no Latvijas, lai saņemtu Skudras pilnvarojumus attiecībā uz īpašumiem, ko ir vēlējušies iegūt Uzbekistānas dienestu pārstāvji, šķiet faktiski neiespējama.

Darījumi ar Kāpu ielas māju un Kuģu ielas dzīvokli rada papildu aizdomas arī ar to, ka, ja ticēt zemesgrāmatu informācijai, jaunie īpašnieki ir spējuši par pirkumiem samaksāt ar pašu līdzekļiem, neizmantojot hipotekāros kredītus.

Turklāt Pietiek rīcībā ir neoficiāla informācija par vismaz viena īpašuma jaunā saimnieka ļoti ciešu saistību ar personu, kas operē ar Abdullajeva, domājams, viltoto pilnvaru.

Gaidāms, ka tuvākajās dienās būs iespējams šo informāciju pārbaudīt un ka tā var sniegt lielāku skaidrību arī par pēdējās dienās aktualizēto strīdu ap Vecrīgas viesnīcu Garden Palace.

15 minūtes garš video ar Abdullajeva sniegtām liecībām Ukrainas tiesā skatāms šeit.

Pietiek šodien publicē arī divus interesantus dokumentus - pirmais no tiem ir pilnvara, ko Abdullajevs it kā esot spējis izsniegt 2012. gadā Kiprā, lai gan šajā laikā viņš atradās ieslodzījumā Uzbekistānā, bet otrs - Jūrmalas īpašuma pārdošanas līgums, kas, kā redzams, Abdullajeva vārdā noslēgts uz šīs, visticamākais, viltotās pilnvaras pamata.

Seko mums