Aizsardzības ministrijas prasība tiesai met draisku ēnu uz Vējoņa un viņa biroja vadītājas Centrālāfrikas braucienu
PIETIEK15.06.2015.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Ar neikdienišķu prasību administratīvajai rajona tiesai Aizsardzības ministrija metusi nevis tumšu, bet drīzāk draisku ēnu uz līdzšinējā ministra, jaunievēlētā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un viņa biroja vadītājas Egitas Kazekas pagājušā gada eksotisko un dārgo braucienu uz Centrālāfrikas Republiku, tā iemesliem un tajā notikušo.
Kā Pietiek jau informējis, dārgajā, vairāk nekā 6200 eiro vienam cilvēkam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā pērn bija devies ne tikai Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube vien. Līdzbraucējas lomā bija arī ministra biroja vadītāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti īpatnu komandējuma pieprasījuma pamatojumu.
"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavīru apmeklējums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdības amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadības pārstāvjiem, kā arī izvērtējuma veikšana attiecībā uz lēmumu par turpmāko Latvijas dalību šajā operācijā," - šāds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto Aizsardzības ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadītājas komandējumam uz eksotisko valsti.
To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad Vējonis bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pildīja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Āfrikas valstī ir spējusi kompetenti izvērtēt Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijā, Aizsardzības ministrija neatklāja.
Arī ministra biroja vadītājas komandējuma atskaiti, kas varētu viest skaidrību, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderība, ministrija atsacījās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamības informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu nav publicējama".
Izdevums Vakara Ziņas aizvadītajā rudenī vēstīja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadītāju romantisko attiecību rindu, arī "aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (48) un viņa biroja vadītājai, pievilcīgajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušās romantiskas attiecības".
Uz to, ka šī paša ministra noliegtā informācija tomēr varētu nebūt bez pamata, saistībā ar Vējoņa un Kazekas komandējumu uz eksotisko Āfriku jau sākotnēji norādīja Aizsardzības ministrijas reakcija uz Pietiek jautājumiem.
Pēc ilgākas vilcināšanās un arī pēc atkārtota aizrādījuma Vējoņa vadītās ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts tā arī nesniedza atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasījumā uzdoto jautājumu - "cik viesnīcas numuriņi katrā no viesnīcām, kurās apmetās minētās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzībām". Savukārt ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pēc vairāku dienu minstināšanās un aizbildināšanās ar nepieciešamību iegūt precīzu informāciju atbildi tā arī nesniedza.
Pagājušā gada beigās administratīvā rajona tiesa pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma ierosināja administratīvo lietu un pieprasīja paskaidrojumus no atbildētāja - Aizsardzības ministrijas.
Taču nu izrādījies, ka Kazekas komandējuma atskaite varētu saturēt faktus, kas būtu galēji nevēlami Vējonim, kurš pa šo laiku ir ievēlēts Valsts prezidenta amatā. Tāpēc Aizsardzības ministrija ir speciāli vērsusies tiesā, lai nodrošinātos, ka Kazekas komandējuma atskaite nekādā gadījumā nenonāktu "nepiederošu personu" acīs.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais administratīvās rajona tiesas lēmums, Aizsardzības ministrija tajā vērsusies ar īpašu lūgumu "noteikt ierobežojumu Lato Lapsam iepazīties ar administratīvās lietas Nr.A420412414 materiāliem, kas satur informāciju par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējuma atskaiti", lai tādā veidā "neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu".
Līdz ar to, kaut gan lieta vēl nav izskatīta, tiesa jau pašreiz pēc Aizsardzības ministrijas lūguma, lai "neizpaustu personu privātās dzīves apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu", ir noteikusi ierobežojumu "Lato Lapsam iepazīties ar administratīvās lietas Nr.A420412414 materiāliem ciktāl tie ietver informāciju par aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un aizsardzības ministra biroja vadītājas Egitas Kazekas komandējuma atskaiti gan lietas izskatīšanas laikā, gan arī pēc galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Lēmums nav pārsūdzams".
Pietiek pagaidām nav izdevies ne no Vējoņa, ne no viņa dzīvesbiedres, ne arī no Kazekas noskaidrot, kādus tieši "personu privātās dzīves apstākļus" un "valsts, profesionālo, komerciālo vai adopcijas noslēpumu" varētu atklāt viņu komandējuma atskaišu publiskošana.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.