Aizsardzības ministrijas sarakste: pirms diviem gadiem svētku lentīšu locīšana pārvērsta par farsu
PIETIEK17.11.2014.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
Pirms diviem gadiem svētku lentīšu locīšanas pasākums Aizsardzības ministrijas amatpersonu neizdarības un neprofesionalitātes dēļ pārvērsts par farsu: tā kā visas svētkiem sagatavotās lentītes jau bijušas salocītas, bet locītāju bijis vēl daudz, nolemts "neatņemt cilvēkiem svētku sajūtu" un jau salocītās lentītes vēl un vēlreiz atlocīt, lai nodotu locīšanai par jaunu.
Pirms dažām dienām Pietiek jau publiskoja fragmentu no Aizsardzības ministrijas dienesta sarakstes, kas parādīja to nedaudz īpatno attieksmi pret šā gada lielāko militāro mācību Namejs 2014 paraugdemonstrējumu norisi. Savukārt šodien publiskojam fragmentu no divus gadus senas sarakstes (saglabāta oriģinālrakstība):
"mums trako maja joprojām pirms svetkiem. šodien skaitijam ar stafecki, ka pa pagajusho un so nedelu esam sabidiijusi bishki pari 50 interviju ar dazhadiem karavīriem, minitru, komandieri u.t.t un šogad te lentishu locishanas paskums atkal.
Šogad ministijas iepirka 12 km lentas. Sanak 120 000 lentishu, ko locit (Rigai 7 km, parejie pa reģioniem), plānots ija, ka 3 dienas locis rigaa kara muzeja, tipa variakas klases pieteikushas atnakt ik pa bridim, tad tur pensionāri, ģimenes u.t.t Nu,un ko doma. tas tiek tadaa tempa locits, ka mes Kara muzeja sezham un blakuskabinetaa tas lentites atlokam atpakaļ:)) un tad dodam pa jaunu locit. iedomājies ?! :))
reāli smiekligi. jo nu neatnemsi jauc ilvekam, kas atnacis to piederiguma sajutu un nepasutisi talak, ka te viss jau salocits. Taa mes jau 3. reizi taas lentitas atlokam :) pagajushaja gada bija tikai 3 km iepirkt, tak neiedomājās, ka shogad ar 12 km nepietiks...."
Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, kas varētu būt bijusi arī šī teksta autore, saistībā ar šo saraksti un divus gadus senajiem notikumiem atteicās Pietiek sniegt jebkādus komentārus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.