Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau vairs nav faktiski nekādu šaubu, ka, lai kā beigtos bēdīgi slavenais „Pasažieru vilciena” vilcienu iepirkuma konkurss, Latvija ir smagi ielidojusi jebkurā no iespējamiem iznākumiem, - faktiski var tikai izvēlēties variantu, kurā valsts zaudējumi būs mazāki. Ja kāds domā, ka šāds secinājums ir pārspīlēts, skaitiet nu paši līdzi.

Tātad – pirmais variants: tiek saglabāts pēc lielās ņemšanās parakstītais līgums ar Spānijas uzņēmumu „CAF” un pašmāju „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”. Latvija tiek pie dārgiem, varbūt vajadzīgiem, varbūt arī nevajadzīgiem vilcieniem, lielas iespējamības, ka Eiropas Komisija atņems daļu sava finansējuma (kas tātad papildus būs jānodrošina no Latvijas pašas līdzekļiem), un vēl arī tiesāšanās par padaudziem miljoniem ar visu iepirkuma manipulāciju rezultātā aiz borta palikušo Šveices uzņēmumu „Stadler”.

Otrais variants – parakstītais līgums tiek lauzts. Tādā gadījumā Latvija paliek bez varbūt vajadzīgajiem, varbūt nevajadzīgajiem vilcieniem, Eiropas Savienības 100 miljoni Latvijai citiem projektiem varbūt tiek, bet varbūt arī netiek, taču pilnīgi droši, ka Latvija tiek pie kārtīgas tiesāšanās par krietni padaudziem miljoniem – šoreiz jau ar „CAF” un „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”, kas prasīs kompensāciju sakarā ar līguma laušanu. Turklāt tas nebūt neizslēgs tiesāšanos arī ar to pašu „Stadler”, kas vienalga taču jutīsies izspiests no konkursa.

Tāda ir realitāte, un lielākā vai mazākā mērā pašlaik melo visi Freivaldi, Roņi, Dombrovski un pārējie, kas stāsta, ka gan jau viss būs labi, ka kaut kas kaut ko apkopos, tad kaut kad aizbrauks un kaut ko iestāstīs Eiropas Komisijai, ka vēl kaut kas vēl kaut ko pārskatīs un par kaut ko vienosies, ka rezultātā Latvija kaut kā kaut kad tomēr kaut kādu naudu un kaut ko pa sliedēm ripojošu dabūs.

Visi šie optimistiskie stāsti ir blēņas – vienkārši sakot, s...i ir ievārīti tādā kvantitātē un kvalitātē, ka ar ierasto muldēšanu un līferēšanu nekur no tiem nelikties. Deguna galā ir vienas vai otras nepatikšanas, - un vienīgās labās ziņas ir tās, ka pašlaik vēl ir iespējams izlemt, kuras izvēlēties.

Līdz ar to labākais, ko Latvijas valsts varētu darīt, ir – ātri secināt, kur to ir novedusi ieilgusī ņemšanās ap šo iepirkumu, bez kādām dumjām ilūzijām sarēķināt, kurā gadījumā zaudējumi būs mazāki, un bez kādām runām beidzot pieņemt situācijas nopietnībai atbilstošu lēmumu, nevis cerēt, ka varbūt viss vēl kaut kā nokārtosies pats no sevis.

Jā, un vēl būtu jauki, ja vienreiz tiktu precīzi noskaidrotas un nosauktas amatpersonas, kuras par šiem zaudējumiem ir atbildīgas, - ja ne krimināli (Kalnmeiera kunga kantora ko tādu sagaidīt ir bezcerīgi), tad vismaz politiski un administratīvi. Un te nu, manuprāt, secinājumi jau pašlaik ir izdarāmi diezgan viennozīmīgi un skaidri.

Var strīdēties un pētīt, vai lielākas ziepes savārīja iepriekšējais lemberdziski orientētais vai pašreizējais no jebkādas atbildības atkratīties kārais satiksmes ministrs (ko vērta ir kaut vai Roņa kunga pavisam svaigā atklāsme, tiekot pieķertam melos par to, ka viņš neko nezinot par kādām Eiropas Komisijas bažām sakarā ar iepirkumu, - lūk, iepriekš paustās bažas nemaz neskaitoties īstas bažas).

Tāpat var strīdēties, kurš vairāk vainīgs idiotiskā vilcienu iepirkuma konkursa nolikuma sastādīšanā un tā vēl idiotiskākajā grozīšanā, dodot iespēju to apstrīdēt un apšaubīt gan pretendentiem, gan Eiropas Komisijas pārstāvjiem, - iepriekšējā vai pašreizējā „Pasažieru vilciena” vadība.

Gan vienā, gan otrā kantorī vadība ir mainījusies, taču ir viens cilvēks, kurš savā amatā ir bijis visu šo laiku. Runa ir par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš visu iepirkuma konkursa laiku ir bijis valdības vadītājs, - viņam nav neviena Kalvīša vai Godmaņa, uz kuru novelt vainu par to, ka tas, lūk, savārīja tādu putru, ka pašlaik notiekošais vēl ir labākais no iespējamiem variantiem.

Visu šo laiku valdības vadītājs Dombrovskis ar visiem saviem ģimenes biznesa padomdevējiem un pārējo grāmatvežu komandu ir vienkārši noskatījies uz tām nejēdzībām, ko viņa vadīto valdību satiksmes ministri un viņu „pārvaldītā” „Pasažieru vilciena” vadība sastrādā ar šo megaiepirkumu.

Viņš ir laikus saņēmis visus no plašākas sabiedrības slēptos, par valsts līdzekļiem tapušos dokumentus par vilcienu iepirkumu, kuri pēdējos mēnešos viens pēc otra ir nākuši dienas gaismā, - analīzes, brīdinājumus, faktu apkopojumus, bažas, visdažādāko informāciju. Un ko ar to? Neko.

Patīk tas vai ne Dombrovska fanu kluba biedriem, bet šis premjers, kas vienmēr kā no uguns ir vairījies no jebkādu principiālu lēmumu pieņemšanas, kamēr nav galīgi iespiests stūrī, ar savu kā valdības vadītāja bezdarbību ir veicinājis tās faktiski bezizejas situācijas rašanos, kurā pašlaik saistībā ar vilcienu iepirkumu ir nonākusi Latvija.

Turklāt varat būt droši, ka arī tagad, kamēr vēl būs kaut mazākā iespēja šo lietu vilkt garumā un cerēt, ka viss mistiskā kārtā nokārtosies pats no sevis, nekādus lēmumus no Dombrovska nesagaidīt, - tā vietā vēl ilgi (kamēr vien jau minētais akumulēto s..u daudzums nesāks smelties mutē) dzirdēsim ierasto „mēs analizēsim, mēs izvērtēsim, mēs apspriedīsim, mēs meklēsim risinājumu”.

Bet beigās, protams, ne jau no valsts bankas uzpumpētā un balstītā Dombrovsku ģimenes nekustamo īpašumu biznesiņa, Auguļu, Roņu un Co. kabatas tiks maksāti valsts zaudējumi šajā lietā, bet gan no nodokļu maksātāju maka. Tā tas šajā valstī ir pieņemts.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...