Ak, piedodiet, Dombrovska fanu kluba biedri...

Iesaki rakstu:

Tātad – pirmais variants: tiek saglabāts pēc lielās ņemšanās parakstītais līgums ar Spānijas uzņēmumu „CAF” un pašmāju „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”. Latvija tiek pie dārgiem, varbūt vajadzīgiem, varbūt arī nevajadzīgiem vilcieniem, lielas iespējamības, ka Eiropas Komisija atņems daļu sava finansējuma (kas tātad papildus būs jānodrošina no Latvijas pašas līdzekļiem), un vēl arī tiesāšanās par padaudziem miljoniem ar visu iepirkuma manipulāciju rezultātā aiz borta palikušo Šveices uzņēmumu „Stadler”.

Otrais variants – parakstītais līgums tiek lauzts. Tādā gadījumā Latvija paliek bez varbūt vajadzīgajiem, varbūt nevajadzīgajiem vilcieniem, Eiropas Savienības 100 miljoni Latvijai citiem projektiem varbūt tiek, bet varbūt arī netiek, taču pilnīgi droši, ka Latvija tiek pie kārtīgas tiesāšanās par krietni padaudziem miljoniem – šoreiz jau ar „CAF” un „Rīgas Vagonbūves rūpnīcu”, kas prasīs kompensāciju sakarā ar līguma laušanu. Turklāt tas nebūt neizslēgs tiesāšanos arī ar to pašu „Stadler”, kas vienalga taču jutīsies izspiests no konkursa.

Tāda ir realitāte, un lielākā vai mazākā mērā pašlaik melo visi Freivaldi, Roņi, Dombrovski un pārējie, kas stāsta, ka gan jau viss būs labi, ka kaut kas kaut ko apkopos, tad kaut kad aizbrauks un kaut ko iestāstīs Eiropas Komisijai, ka vēl kaut kas vēl kaut ko pārskatīs un par kaut ko vienosies, ka rezultātā Latvija kaut kā kaut kad tomēr kaut kādu naudu un kaut ko pa sliedēm ripojošu dabūs.

Visi šie optimistiskie stāsti ir blēņas – vienkārši sakot, s...i ir ievārīti tādā kvantitātē un kvalitātē, ka ar ierasto muldēšanu un līferēšanu nekur no tiem nelikties. Deguna galā ir vienas vai otras nepatikšanas, - un vienīgās labās ziņas ir tās, ka pašlaik vēl ir iespējams izlemt, kuras izvēlēties.

Līdz ar to labākais, ko Latvijas valsts varētu darīt, ir – ātri secināt, kur to ir novedusi ieilgusī ņemšanās ap šo iepirkumu, bez kādām dumjām ilūzijām sarēķināt, kurā gadījumā zaudējumi būs mazāki, un bez kādām runām beidzot pieņemt situācijas nopietnībai atbilstošu lēmumu, nevis cerēt, ka varbūt viss vēl kaut kā nokārtosies pats no sevis.

Jā, un vēl būtu jauki, ja vienreiz tiktu precīzi noskaidrotas un nosauktas amatpersonas, kuras par šiem zaudējumiem ir atbildīgas, - ja ne krimināli (Kalnmeiera kunga kantora ko tādu sagaidīt ir bezcerīgi), tad vismaz politiski un administratīvi. Un te nu, manuprāt, secinājumi jau pašlaik ir izdarāmi diezgan viennozīmīgi un skaidri.

Var strīdēties un pētīt, vai lielākas ziepes savārīja iepriekšējais lemberdziski orientētais vai pašreizējais no jebkādas atbildības atkratīties kārais satiksmes ministrs (ko vērta ir kaut vai Roņa kunga pavisam svaigā atklāsme, tiekot pieķertam melos par to, ka viņš neko nezinot par kādām Eiropas Komisijas bažām sakarā ar iepirkumu, - lūk, iepriekš paustās bažas nemaz neskaitoties īstas bažas).

Tāpat var strīdēties, kurš vairāk vainīgs idiotiskā vilcienu iepirkuma konkursa nolikuma sastādīšanā un tā vēl idiotiskākajā grozīšanā, dodot iespēju to apstrīdēt un apšaubīt gan pretendentiem, gan Eiropas Komisijas pārstāvjiem, - iepriekšējā vai pašreizējā „Pasažieru vilciena” vadība.

Gan vienā, gan otrā kantorī vadība ir mainījusies, taču ir viens cilvēks, kurš savā amatā ir bijis visu šo laiku. Runa ir par Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kurš visu iepirkuma konkursa laiku ir bijis valdības vadītājs, - viņam nav neviena Kalvīša vai Godmaņa, uz kuru novelt vainu par to, ka tas, lūk, savārīja tādu putru, ka pašlaik notiekošais vēl ir labākais no iespējamiem variantiem.

Visu šo laiku valdības vadītājs Dombrovskis ar visiem saviem ģimenes biznesa padomdevējiem un pārējo grāmatvežu komandu ir vienkārši noskatījies uz tām nejēdzībām, ko viņa vadīto valdību satiksmes ministri un viņu „pārvaldītā” „Pasažieru vilciena” vadība sastrādā ar šo megaiepirkumu.

Viņš ir laikus saņēmis visus no plašākas sabiedrības slēptos, par valsts līdzekļiem tapušos dokumentus par vilcienu iepirkumu, kuri pēdējos mēnešos viens pēc otra ir nākuši dienas gaismā, - analīzes, brīdinājumus, faktu apkopojumus, bažas, visdažādāko informāciju. Un ko ar to? Neko.

Patīk tas vai ne Dombrovska fanu kluba biedriem, bet šis premjers, kas vienmēr kā no uguns ir vairījies no jebkādu principiālu lēmumu pieņemšanas, kamēr nav galīgi iespiests stūrī, ar savu kā valdības vadītāja bezdarbību ir veicinājis tās faktiski bezizejas situācijas rašanos, kurā pašlaik saistībā ar vilcienu iepirkumu ir nonākusi Latvija.

Turklāt varat būt droši, ka arī tagad, kamēr vēl būs kaut mazākā iespēja šo lietu vilkt garumā un cerēt, ka viss mistiskā kārtā nokārtosies pats no sevis, nekādus lēmumus no Dombrovska nesagaidīt, - tā vietā vēl ilgi (kamēr vien jau minētais akumulēto s..u daudzums nesāks smelties mutē) dzirdēsim ierasto „mēs analizēsim, mēs izvērtēsim, mēs apspriedīsim, mēs meklēsim risinājumu”.

Bet beigās, protams, ne jau no valsts bankas uzpumpētā un balstītā Dombrovsku ģimenes nekustamo īpašumu biznesiņa, Auguļu, Roņu un Co. kabatas tiks maksāti valsts zaudējumi šajā lietā, bet gan no nodokļu maksātāju maka. Tā tas šajā valstī ir pieņemts.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Pēc lasītāju ierosinājuma to publicējam arī šeit.

Seko mums