AKKA/LAA ar fanfarām iznes radioaparātu no slimnīcas paliatīvās palīdzības nodaļas
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents13.02.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien skata Autortiesību likumu, kur Kultūras ministrija iesaka 15. pantu izteikt šādā redakcijā: „15) publisks izpildījums - darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļie.”
Šāds risinājums nozīmē, ka jebkurā vietā, kur atskanēs mūzika, varēs ienākt policists un paprasīt uzrādīt licenci. Ja licences nebūs – tiks uzlikts 500 līdz 5000 latu liels sods, kādu jau izpelnījušās kafejnīcas Mājas svētība īpašnieces.
Kultūras ministrija un Saeimas komisija rūpīgi ieklausījušās AKKA/LAA argumentos, ka visiem tiem, kas publiski klausās mūziku, ir merkantils mērķis, tie ar šo mūziku pelna naudu, bet šajā peļņā jādalās ar izpildītājiem un galvenais – ar AKKA/LAA.
Es pieļauju, ka restorāna īpašnieks tiešām atskaņo mūziku, lai klientiem būtu patīkamāk kavēt laiku, gaidot steiku un vīnu. Toties es nekādi nevaru iedomāties, kā mūzika veicina uzturēšanos zobārstniecības kabinetā. Nu nespēju iedomāties situāciju, ka pacients pēkšņi lūdz vēl mazliet paurbt zobu, jo skan tik jauka mūzika. Nu labi, zobārstniecības kabinetā mūziku izslēgsim– lai pārējie dzird, kā vaid tas, kurš jau ticis krēslā.
Tomēr galvenais panākums jaunajiem likuma grozījumiem būs iespēja izslēgt visus radioaparātus un televizorus lauku slimnīcās ar sociālajām un aprūpes gultām, kurās ārstējas galvenokārt veci un hroniski pacienti. Beidzot varēsim vienīgajā koptelpā, kur vecīši sanāca pēc vakariņām, atkal iekārtot sarkano stūrīti, kur nevienam nekas nav darāms.
Sliktāk ar palātām, kurās vairāk nekā viens pacients. Ja nu tante Marta vēlas klausīties Latvijas Radio, tad lai tur radioaparātu zem segas un izvelk laukā tikai uz ziņām. Neviena no aprūpes slimnīcām nespēj apmaksāt nepieciešamos medikamentus un pacientu ēdināšanu, kur nu vēl paredzēto kompensāciju par mūzikas klausīšanos.
Mūzikai ir arī atbalsta funkcija ārstniecības procesā. Īpaši būtiska mūzikas terapija ir psihiatrijas un gerontoloģijas, kā arī paliatīvās medicīnas pacientiem. Bet AKKA/LAA, protams, vēlas no mirstoša pacienta iekasēt savu latiņu.
Un tad pēkšņi es paskatos uz savu grāmatplauktu un atceros, ka sarakstījis vai sastādījis esmu 16 grāmatas, bet nudien neesmu AKKA/LAA klients, jo nevēlos savas naudas administrēšanu uzticēt cilvēkiem, kam neuzticos. Bet AKKA/LAA taču savāc savus santīmiņus arī tad, ja kādā neprāta brīdī students bibliotēkā lasa arī manis rakstītās rindiņas. Un rodas sajūta, ka šī aģentūra nebūt netiecas godprātīgi atbalstīt māksliniekus vai izpildītājus, bet gan savu maciņu. Nauda taču vairāk vajadzīga nevis talantiem, bet alternatīvi apdāvinātajiem aģentūras darboņiem.
Ja Latvija ar Azarbaidžānu paraksta līgumu par nodokļu dubultneaplikšanu, kāpēc Kultūras ministrija tik ļoti alkst ar nodokļiem aplikt gan Latvijas Radio 2 (ko mēs visi atbalstām no savas nodokļu naudas), gan šī radio klausītāju, ja tie nejauši atrodas blakus?
Rakstot šīs rindiņas, es iespaidojos no citiem rakstošiem vai zinošiem kolēģiem. Viņi saņems autoratlīdzību kā procentu no summas, ko es nopelnu rakstīdams – proti, no nulles.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
