Aktualizētajā lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā - arī Mierkalns un Belēvičs jaunākais
PIETIEK20.08.2013.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Žurnāla Kapitāls aktualizētajā - uz 19. augusta datiem balstītajā - Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā parādījušies arī tajā iepriekš nebijuši uzņēmēji: kā izrādās, ar tā saukto "Repšes biedrību" cieši saistītais meža nozares uzņēmējs Uldis Mierkalns (attēlā) pērn dividendēs no sava uzņēmuma izņēmis pusmiljonu latu, bet bijušā Rīgas mēra amata kandidāta Gunta Belēviča dēls Artūrs - gandrīz 460 tūkstošus latu.
Pagājušā gada Latvijas lielāko pelnītāju TOP 100 pirmajam divdesmitniekam saskaņā ar Lursoft jaunākajiem datiem uz 19. augustu pievienojušies divi loģistikas nozares uzņēmēji - SIA Kreiss īpašnieki Andrejs Kuzņecovs un Sergejs Zaļizko, kā arī būvniecības nozares pārstāvis Armands Garkāns (SIA Arčers), kas aiz sevis atstājis pat labi zināmo būvnieku Gunti Rāvi.
Lielāko zaudētāju TOP 100 pirmajā trijniekā pārliecinoši ielauzies AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, pirmajā zaudētāju desmitniekā ir arī viņa kompanjons Iļja Segals, bet divdesmitnieku papildinājuši vēl daži mazākzināmi uzņēmēji.
Savukārt lielāko dividenžu TOP 100 pirmajā divdesmitniekā no jauna līdzās Belēvičam un Mierkalnam parādījušies arī tādi uzņēmēji kā Rietumu bankas lielākais vietējais akcionārs Leonīds Esterkins un Aleksandrs Aņikins no uzņēmuma Kompānija Avotiņi.
Pilnā apmērā visi trīs jaunie TOP 100 lasāmi žurnāla septembra numurā, savukārt to visu aktualizētie pirmie divdesmitnieki izskatās šādi:
Kapitāla pelnītāju TOP 100: 20 lielākie pelnītāji pagājušajā gadā
1. Arnis Riekstiņš, SIA Mikrotīkls - Ls 8 070 140
2. Oļegs Fiļs, AS ABLV bank – Ls 7 203 970
3. Argods Lūsiņš, SIA Alco – Ls 6 758 502
4. Leonīds Esterkins, AS Rietumu banka – Ls 6 721 000
5. Ernests Bernis, AS ABLV bank – Ls 6 278 420
6. Jons Paškausks, AS Agrolats Holding – Ls 5 584 283
7. Josifs Apts, AS Repharm – Ls 5 482 868
8. Uldis Asars, SIA AKZ – Ls 3 980 235
9. Arkādijs Suharenko, AS Rietumu banka – Ls 3 520 000
10.-11. Andrejs Kuzņecovs, SIA Kreiss - Ls 3 512 627
10.-11. Sergejs Zaļizko, SIA Kreiss - Ls 3 512 627
12. Armands Strods, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi – Ls 3 227 795
13. Andris Paškausks, AS Agrolats Holding – Ls 3 117 227
14. Valērijs Maligins, AS Olainfarm – Ls 3 022 309
15. Armands Garkāns, SIA Arčers - Ls 2 776 095
16. Guntis Rāvis, SIA Skonto būve – Ls 2 749 252
17. Vitālijs Čmihovs, SIA Gaujas koks – Ls 2 427 775
18. Sergejs Govorovs, SIA Liepaja Bulk Terminal LTD – Ls 2 014 106
19. Mihails Gaņevs, SIA Strek – Ls 2 002 728
20. Rems Kargins, SIA Adlera – Ls 1 954 889
Kapitāla zaudētāju TOP 100: 20 lielākie zaudētāji pagājušajā gadā
1. Edgars Golts, SIA MIG holdings – Ls 7 108 207
2. Sergejs Zaharjins, AS Liepājas metalurgs - Ls 5 446 320
3. Ivo Luka-Indāns, SIA ZK5 – Ls 5 242 148
4. Eduards Pogorelovs, SIA Chemi Baltic, SIA Cobis – Ls 4 336 856
5. Jeļena Baziļova, AS Ostas investīcijas – Ls 3 858 314
6. Sanita Iminaviča, AS Modelmax, SIA Biznesa Avots - Ls 3 574 434
7. Andris Griģis, SIA B.V.L. – Ls 2 772 591
8. Vivita Geiba, SIA Rīgas darījumu aģentūra – Ls 2 380 149
9. Iļja Segals, AS Liepājas metalurgs - Ls 2 295 514
10. Dmitrijs Pilatovs, SIA dp group – Ls 2 221 141
11. Voldemārs Freivalds, SIA Levil Leader – Ls 2 110 572
12. Igors Sakovičs, SIA Enzi – Ls 2 074 557
13. Sergejs Silantjevs, SIA OPT – Ls 2 019 038
14.-15. Aleksandrs Millers, AS Juglas manufaktūra – Ls 1 947 532
14.-15. Aleksandrs Vainšteins, AS Juglas manufaktūra – Ls 1 947 532
16. Sanita Dudare, SIA Anhelika - Ls 1859817
17. Jānis Sirmais, SIA Ūdensmeistars - Ls 1777701
18. Anna Mežinska, SIA Mūsu māja – Ls 1 747 452
19. Aleksejs Sakovičs, SIA Biznesa investīciju grupa – Ls 1 726 014
20. Dimitrijs Vandišs, SIA AL Metals – Ls 1 689 010
Kapitāla dividenžu TOP 100: 20 lielāko dividenžu saņēmēji pagājušajā gadā
1. Riekstiņš Arnis, SIA Mikrotīkls - Ls 10 640 000
2. Vadims Telica, AS Sentor Farm aptiekas - Ls 2 681 205
3. Juris Galvanovskis, SIA Mežrozīte - Ls 2 636 599
4. Andris Līcis, SIA Mežrozīte - Ls 1 550 940
5. Anatolijs Krasjukovs, SIA Alpha Osta - Ls 1 516 417
6. Marks Moskvins, SIA Transact Pro - Ls 1 138 334
7. Aivars Ļaksa, SIA Mežrozīte - Ls 982 262
8. Leonīds Esterkins, Rietumu banka - Ls 894 240
9. Vadims Muhins, SIA Homeland - Ls 784 532
10. Andris Lovnieks, SIA RIX - Ls 669 667
11. Aleksandrs Aņikins, SIA Kompānija Avotiņi - Ls 629 455
12. Ēriks Kreitūzis, Limbažu rajona Pāles pagasta ZS Ūdri - Ls 628 000
13. Mihails Gaņevs, SIA Strek - Ls 604 965
14. Jeļena Pankeviča, SIA Dautkom TV, SIA DauTKom T - Ls 517 509
15. Uldis Mierkalns, SIA Pata AB - Ls 500 000
16. Arturs Līcis, SIA Ekonomikas un kultūras augstskola - Ls 486 134
17. Artūrs Belēvičs, SIA Saules aptieka, SIA Baltacon - Ls 459 777
18. Valters Bruss, Dobeles rajona Tērvetes pagasta ZS Strazdi - Ls 450 000
19.-20. Jurijs Homutovs, SIA Imetals - Ls 447 619
19.-20. Vladimirs Carkovs, SIA Imetals - Ls 447 619
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
