Alūksnē bērnu deju kolektīva dalībniekiem jāsponsorē vadītājas ģimenes ceļojums uz Austrāliju?
PIETIEK14.05.2017.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes pašvaldības bērnu un jaunatnes centrā (AJBC) darbojošās deju grupas Enku Drenku dalībnieku vecākiem ne tikai jāmaksā ikmēneša dalības maksa, bet arī jāsponsorē deju kolektīva vadītājas ceļojums uz Austrāliju kopā ar vīru. AJBC vadītāja gan kategoriski norobežojas no līdzekļu vākšanas deju kolektīva vadītājas lidojumam uz tālo kontinentu un apgalvo, ka esot aicinājusi šādu akciju neveikt.
Enku Drenku ir vienīgais bērnu tautas deju kolektīvs Alūksnē. “6.maijā ar lielu koncertu tika svinēta 25 gadu jubileja šim kolektīvam. Viss ir skaisti un saprotami, ja nebūtu rūgta darvas piliena šajā medus podā. Skolotājai ir radinieki Austrālijā, kurus viņa šogad vēlas apciemot, un sakarā ar to viņas meita Anete Kaktiņa bez vecāku kopsapulces un informēšanas sāka vākt no bērniem naudu „dāvanai” skolotājai šajos svētkos. No mazāko grupu dalībniekiem 3 eur, no lielajiem 5 eur. Kopā deju kolektīvu apmeklē 340 bērni,” par naudas vākšanu vadītājas ceļojumam informē kāds Pietiek lasītājs.
Savu daļu maksājusi arī bijušie dalībnieki. “Es, protams, atbalstu pateicības dāvanas, bet ne jau tādos apmēros un tādiem mērķiem. Vai pedagogam vispār ir korekti un ētiski pieņemt tik lielas naudas dāvanas? Galu galā bērni jau paši nepelna!” ir sašutis lasītājs.
Kad vecāki vērsušies pie ABJC vadītājas Evas Aizupes, viņa ar sašutumu norādījusi, ka ziņas par naudas vākšanu atbilst patiesībai. “Viņa esot sazinājusies ar Aneti un kategoriski aizliegusi to darīt, bet naudas vākšana turpinājās. Uzskatu, ka tas ir nekorekti un neētiski skolotājai to pieņemt. Vecākiem nav jānodrošina šādi skolotājas izklaides izdevumi,” pauž Pietiek lasītājs.
Īpaši neētiski šāda ziedojumu vākšanas skolotājas eksotiskajam ceļojumam bērnu vecākiem šķiet tādēļ, ka vecāki maksā dalības maksu par bērna deju apmeklējumu. Mazajiem mēneša maksa ir pieci eiro, bet skolniekiem – trīs eiro. Turklāt skolotāja saņem algu par savu darbu ar bērniem. “Maksājam par apavu remontiem, vainagu uzlabošanu, tērpu iegādi, kas paredzēti mēģinājumiem, ziemassvētku un dzimšanas dienas dāvanām skolotājai. Tā nu beigās sanāk, ka mums vēl šis ceļojums jāapmaksā,” neizpratnē par naudas vākšanu ir lasītājs.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadītāja savukārt Pietiek apgalvo, ka ABJC nemaz neesot organizējis un veicis naudas vākšanu pedagogu dāvanām. “Vecāki pirms konkursa vērsās pie direktores Evas Aizupes, kas pauda viedokli, ka tā ir vecāku iniciatīva un ABJC neatbalsta to. Tā ir vecāku brīva izvēle, ko ABJC vadība nevar ietekmēt,” pauž Aizupe. Viņa arī esot aicinājusi naudas vākšanu pārtraukt, taču apgalvo, ka vecāku iniciatīvu nevar apturēt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
