Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka Pietiek ir publikācija “Laipni lūgti Alūksnē (bet ne visi)” bez pašvaldības viedokļa, vēlos lūgt, lai pievienojat arī Alūksnes novada pašvaldības skaidrojumu par zīmju izvietošanu.
Alūksnes novada pašvaldība vairākus pilsētas stāvlaukumus ir aprīkojusi ar zīmi, kas treileriem šajos laukumos liedz stāvēt nakts stundās no pulksten 23.00 līdz 7.00. Šāds lēmums pieņemts, lai tūristus, kuri ierodas Alūksnē ar treileriem, novirzītu uz tiem tūrisma uzņēmumiem, kuru pakalpojumu klāstā ir treileru vietu piedāvājums.
Alūksnes novada pašvaldība vēlas, lai tūristi, kas apciemo Alūksni, šeit saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu un pēc pilsētas apmeklējuma mājup dotos apmierināti. Tūrisma uzņēmumos, kas piedāvā aprīkotas treileru vietas, šis pakalpojums ir kvalitatīvs.
Turpretī nakšņošana stāvlaukumos tūristiem nenodrošina pat primāri nepieciešamākās atkritumu utilizācijas un higiēnas vajadzības. Turklāt aizvadītajā vasarā pašvaldība vairākkārt saņēma pilsētas iedzīvotāju telefonzvanus par atkritumiem, ko treileros ceļojošie tūristi atstājuši stāvlaukumos.
Minētās zīmes, ņemot vērā piemērus gan Latvijā, gan ārzemēs, pašlaik izvietotas četros pilsētas stāvlaukumos – Baznīcas ielā pie Tūrisma informācijas centra, Brūža ielā pie Alūksnes Kultūras centra, Ojāra Vācieša ielā pie “Altiņa” un stāvlaukumā pie strūklaku parka. Plānots, ka nākotnē šāda zīme varētu tikt uzstādīta arī pie dažiem citiem stāvlaukumiem.
Šobrīd Alūksnē treileru vietas piedāvā trīs tūrisma uzņēmumi - atpūtas komplekss "Jaunsētas", kempings "Ezermalas –
Informācija par to, kur tūristiem ar saviem treileriem ir iespējams nakšņot, pieejama visos pēdējos gados izdotajos informatīvajos materiālos, stendos pie tūrisma centra un dzelzceļa stacijas, arī tūrisma informācijas centrā, kā arī interneta mājaslapā www.visitaluksne.lv.
Red. piez. Uz lūgumu pievienot atsauci uz konkrētajiem normatīvajiem aktiem, uz kuru pamata pašvaldība ir izlikusi šīs aizlieguma zīmes, pašvaldības skaidrojums ir: „Šīs nav papildzīmes, kas noteiktas ceļu satiksmes noteikumos, bet vienkārši informatīvas zīmes, un pašvaldība tās ir izvietojusi pati savā teritorijā - pie stāvlaukumiem. Līdzīgas informatīvas zīmes, piemēram, aizliedz bērt atkritumus vai izvest suņus pastaigā vietās, kur šādas zīmes izvietotas.”
* Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
