Angažēti ierēdņi mēģina maldināt politiķus un sabiedrību?

Iesaki rakstu:

Jau ilgus gadus dažādi angažēti Satiksmes ministrijas ierēdņi mēģina iestāstīt sabiedrībai, ka neregulārais pārvadātājs ir gandrīz vai viens un tas pats, kas nelegālais. Šī ir vārdu spēle, kas ir vērsta uz to, lai maldinātu cilvēkus, kas lasa un skatās ziņas, bet kuriem nav laika īpaši iedziļināties problēmas būtībā un nav pienākums pārzināt visus likumus un definīcijas.

Autopārvadājumu likuma izpratnē regulārie pārvadājumi ir pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem, saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem, regulāri pa noteiktu maršrutu ar iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu. Citiem vārdiem - sabiedriskais transports. Savukārt neregulārie pārvadātāji ir viss tas, kas nav sabiedriskais transports: ekskursijas, kāzas, starppilsētu braucieni, braucieni uz atpūtas vietām un vispār jebkuri grupas braucieni.

Šī tā saucamā „problēma” ar nelegāliem pārvadātājiem ir mākslīgi uzpūsta. To saprata 9., 10. un 11. Saeima, tāpēc arī neatbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā. Ir acīmredzami, ka pats minētā teksta „autors” (nav zināms, vai tieši viņš to ir rakstījis) nepārzina nedz šīs  nozares likumus, nedz arī  problēmas būtību.

 Saeimas deputāti regulāri rakstiski tiek informēti par situāciju nozarē, tāpēc daudzi deputāti, tai skaitā V. Agešina kungs, būdami diplomēti juristi vai ekonomisti, saprata, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā ir pretrunā pasažieru interesēm. Starp citu,  9., 10., un 11. Saeimas darbības laikā pret šādiem grozījumiem ir balsojuši vairāki deputāti no dažādām partijām. Un paldies viņiem visiem par to!

Pašlaik Satiksmes ministrija, Autotransporta direkcija un Latvijas pasažieru asociācija, iniciējot grozījumus Autopārvadājumu likumā, ir izgājusi ārpus nepieciešamo reformu robežām. Lai iznīcinātu nelegālos autopārvadātājus, bija pilnīgi pietiekami izdarīt grozījumus „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas 2014.gadā tā arī notika. Tas, kas notiek tagad, rada aizdomas, ka minēto institūciju ierēdņi dzīvo kaut kādā savā pasaulē, jo viņu tā saucamā „cīņa ar nelegālajiem pārvadātājiem” var novest pie tā, ka tiks iznīcināti arī pilnīgi legāli strādājošie neregulārie pārvadātāji.

Pasažieru plūsma ir krietni samazinājusies visā autopārvadājumu jomā, tāpēc valda liela konkurence. Tieši šī ir galvenā problēma, kāpēc Satiksmes ministrija cenšas grozīt Autopārvadājumu likumu. Mazāk konkurentu - mazāk problēmu. Mārketings lielajos autobusu parkos sen nav pārdomāts un uzlabots atbilstoši demogrāfiskajai situācijai valstī. „Uzsēdināti uz dotāciju adatas”, monopolisti nevēlas samazināt savus izdevumus un visādi cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kas ir pieprasītāki un pieejamāki, pateicoties elastīgākai attieksmei pret pasažieriem.  

Nedrīkst aizmirst arī to, ka visi komerciālie (neregulārie) pārvadātāji maksā akcīzes nodokli, no kura galu galā sabiedriskajam transportam maksā dotācijas. Neregulārie pārvadātāji ne tikai piedalās sabiedriskā transporta dotēšanā, cenšas izdzīvot bargajos ekonomiskajos apstākļos, cīnās ar kopējās pasažieru plūsmas samazināšanos, bet arī spiesti cīnīties par to, lai lielie autobusu parki nepaliktu vienīgie monopolisti tirgū.

Pēdējo gadu laikā neregulārie pārvadātāji pilnīgi ir zaudējuši iespēju plānot savu biznesu, jo situācijā, kad to nemitīgi mēģina iznīcināt, nav skaidrs, vai nākamajā mēnesī būs darbs. Šī Satiksmes ministrijas ikgadējā ņirgāšanās un mēģinājumi grozīt Autopārvadājumu likumu, pilnīgi ignorējot pasažieru intereses, var likvidēt neregulāro pārvadājumu biznesu kā tādu. Ja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un Latvijas pasažieru asociācijas ierēdņi sasniegs savu mērķi, tad ierindas pasažieriem  vairs nebūs brīvas izvēles. Monopolisti - autobusu parki - paaugstinās biļešu cenas un pilnīgi nebūs motivēti uzlabot savu servisu. Kāpēc to uzlabot, ja nav konkurences?

Kas būs zaudētāji? Protams, ierindas iedzīvotāji.

Foto - flickr.com

Seko mums