ANO vēsturiskā rezolūcija - "tad būs visai glumo bandai vāks"
Nikomeda ziņu aģentūra02.07.2014.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
26. jūnijā Apvienoto nāciju Cilvēktiesību padomē notika vēsturisks balsojums, kurā tika pieņemta rezolūcija par ģimenes aizstāvību. Rezolūcija aicina stiprināt tādu politiku, kas centrēta uz ģimeni. Tā atzīst, ka ģimenei ir prioritāra atbildība par bērnu audzināšanu, ka ģimene ir dabiska un fundamentāla sabiedrības šūniņa, kam pienākas sabiedrības un valsts aizsardzība.
"Reti kādā rezolūcijā ir pausta tik stingra nostāja pret spēkiem, kuri vēršas pret ģimeni un dzīvību," saka Patrick Buckley, nedzimušo bērnu aizsardzības organizācijas vadītājs.
Par rezolūciju balsoja 26 valstis, pret - 14 rietumvalstis, tostarp, baltiešiem par kaunu, arī Igaunija.
Kreiso liberāļu, kultūrmarksistu un perversitāšu piekopēju vidē šī rezolūcija izraisījusi šoku. Bēdīgi slavenā Lunaceka šausmās. Kreiso medijs The Daily Beast brēc, ka tagad ANO sākusi cilvēktiesības interpretēt Putina stilā. Ka ANO ir veikusi orveliskas darbības, pārformulējot jēdzienu "cilvēktiesības".
Nu, nu, kurš tad kliedz visskaļāk - "Ķeriet zagli!". Kultūrmarksisti paši ir pārformulējuši jēdzienu "cilvēktiesības", un tagad tās var izmantot tikai tie, kuri nerunā pretī viņu dogmām. Un visi, kas aizstāv tradicionālās vērtības, tiek demonizēti par atpakaļrāpuļiem, fašistiem un, mūsmāju karojošā kreisi pervertā Olivera Everta terminoloģijā runājot, - Putina sūkātājiem.
200 gadus cilvēktiesības esot bijušas indivīda tiesības. Bet nu viņi nobalsojuši par to, ka tās varot piederēt arī ģimenēm. Tas esot izdomāts tāpēc, lai tās atņemtu indivīdiem. Rezolūcija praksē varot nozīmēt, ka valsts varētu atteikt kaut kādas tiesības kādam homoseksuālim kādu citu tradicionālo vērtību tiesību vārdā.
Rezolūcijas pieņemšana arī esot bijusi šausminoša. Kad liberālās valstis apzinājušās, ka šī rezolūcija par ģimenes aizsardzību balsojumā iegūs vairākumu, tās mēģinājušas vismaz iesniegt labojumu, kas atzītu, ka "pastāv dažādas ģimenes formas". Šis labojums būtu garantija, ka rezolūciju nedrīkstētu pielietot pret tādām ģimenēm, kas ir ārpus tradicionālo ģimeņu normām. Bet krievi, lūk, esot izmantojuši kaut kādu administratīvu triku, lai pārtrauktu šī labojuma apspriešanu.
Bet varējis būs vēl sliktāk, raksta The Daily Beast. Pakistāna esot piedāvājusi labojumu, kur par laulību atzīstama tikai viena vīrieša un vienas sievietes savienība.
Lai gan ierosme nāca no Ēģiptes, tas viss esot Putina pirksts, kurš tagad veidojot pretrietumu aliansi ar valstīm, kurās pašās netiekot ievērotas cilvēktiesības, bet nu tās sākušas tēlot gluži vai pašu Amnesty International.
Un viņš iešot vēl tālāk pilsoniskās sabiedrības destrukcijas centienos, uzbrūkot gejiem un pašam cilvēktiesību konceptam. Un paredzams, ka nākamajā Padomes sēdē septembrī tikšot iesniegts vēl kāds rezolūcijas projekts attiecībā uz šīm tradicionālajām vērtībām.
Sašutušie kreisie savos komentāros iesaka dibināt pašiem savu ANO, bez tādām sūda valstīm, kuras neciena Rietumu vērtības. Tumšas valstis, vajag tās apgaismot. Nekādu materiālu palīdzību tām! Indijas premjers esot fašists, viņa valdība tāpat, un Ķīna arī. ASV republikāņi daudz neatšķiroties no krieviem. "Nekad mūžā es nebraukšu ne uz vienu no tām valstīm, kas balsoja par, jo tās ir visļaunākās valstis uz planētas." Daudz tiek pieminēts arī nodeldētais Hitlers un viņa Osvencima, Putins vēl svaigs, tāpēc tas biežāk.
"ANO ir trīcekļi un gļēvuļi". Un "United Nothings"!.
Redz, kā lietas iegriežas. "United Nations" vietā reiz kā lozungu lietoju "United Nothings", protestējot pret tur pieņemtajām kultūrmarksistiskajām rezolūcijām.
Pasaule mainās. Eiropā ar katru brīdi pieaug labējo nacionālo spēku īpatsvars. Un nopietns pretspars Jaunās Pasaules Kārtības nāves kultūrai visā pasaulē.
Austin Ruse no Katoļu ģimenes un cilvēktiesību institūta saka, ka balsojums ataino plašo opozīciju Eiropas un ASV centieniem uzspiest LGBT "vērtības" citām valstīm un šī viņu sakāve rāda, ka tie visiem ir apnikuši. Vairākums ANO valstu grib nodarboties ar lietām, kas skar visu pasauli, ne tikai Rietumu eliti.
Jūnija nogalē gadījusies lietaina, tumša, apmākusies diena, bet jaunsaņemtās ziņas priecē sirdi un ausīs skan tas meldiņš, no kura atmiņā iegūlusies viena teksta rinda: "Tad būs visai glumo bandai vāks."
Rezolūcija: http://www.scribd.com/doc/231427140/Resolution-on-Protection-of-the-Family
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
