Iesaki rakstu: 
Dažus mēnešus pirms vasaras beigās iecerētā Vienotības dibināšanas kongresa tās kodolā – premjera partijā Jaunais laiks - nav vienprātības par to, kurš būtu deleģējams kļūt par apvienotās partijas pirmo priekšsēdētāju. Tāpat vērojama arī vairāku varas centru esamība premjera partijā, kurā pēdējā laika notikumi ap iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces demisiju radījuši iespaidu par Valda Dombrovska ietekmes palielināšanos Jaunajā laikā, par kura politiskajām smadzenēm tiek uzskatīta Solvita Āboltiņa. „Valdim Dombrovskim agri vai vēlu būs jāizvēlas, kuram varas centram pievienoties, un tas arī būs ietekmīgākais,” Pietiek neformālā sarunā uzsvēra kāds Vienotības pārstāvis, kura viedoklī ieklausās.
Patlaban Vienotībā nav varas centra, aiz kura stāvētu vairākums. Daudzkārt uzsvērta Vienotības Saeimas frakcijas saliedētība, tomēr formāli tajā dominē Pilsoniskās savienības un tā dēvētās Lietussargu grupas deputāti, kas noteiktā situācijā var izpausties viedokļu dažādībā, piemēram, ja pieaugs sabiedrības kritika par kompromisiem attiecībās ar Ventspils mēra Aivara Lemberga kontrolētajiem zaļajiem zemniekiem.
Demisijas rakstu iesniegušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces uzsvērtais atbalsts Dombrovskim kā nākamajam Vienotības līderim, ko viņa pauda sestdien notikušās Jaunā laika kopsapulces kuluāros Latviešu biedrības namā, iespējams, ir pat būtiskāks kā Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska no tribīnes vairākkārt uzsvērtais, ka tieši Dombrovskim jāpateicas par Vienotības pārliecinošo uzvaru vēlēšanās. Pilsoniskās savienības pozīcija par labu Dombrovskim kā līderim ir zināma. Premjerā šis politiskais spēks saskata to no dažādiem Jaunā laika varas centriem nedaudz savrup stāvošo autoritāti, kas varētu garantēt kompromisus un visu pušu spēju ietekmēt lēmumus apvienotajā partijā. Dombrovska iespējas kļūt par Vienotības līderi vairāk apdraud viņa paša partijas Jaunais laiks izteiktākā varas centra, tā, kas pulcējas ap Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un viņas politisko padomnieku Edgaru Jaunupu, minstināšanās paust šādu atbalstu. Ir vērojams, ka premjers atšķirībā no Āboltiņas neuztur ciešu kontaktu ar Jaunupu, kuram ir liela ietekme uz Saeimas priekšsēdētāju, kā arī liela loma naudas piesaistē partijai.
Tomēr partijā notiek procesi, kas liek domāt, ka nedaudz savrup esošais premjers nebūs viens. Jaunā laika nesenajā valdes sēdē, kurā tika lemts par iekšlietu ministres demisiju, bija iezīmējies, ka premjers un daļa valdes bijusi pretējās pozīcijās tam varas centram, kuru pārstāv Āboltiņa un Jaunups, Pietiek apstiprinājuši vairāki partijas valdes locekļi. Mūrnieces atliktā demisija ir bijis kompromiss, kas vairāk sakritis ar pozīciju, ko ieņēmis šis kodols, kas saspiedies ap Dombrovski. Premjera sākotnējā pozīcija bijusi nepieņemt Mūrnieces demisiju, iespējams, rosinot viņai uzticības balsojumu Saeimā caur parlamenta Aizsardzības un iekšlietu komisiju, ko vada Jaunā laika valdes loceklis Ainars Latkovskis.
Āboltiņa nekad nav atzinusi vēlmi kļūt par apvienotās partijas priekšsēdētāju, bet viņa atšķirībā no tādiem redzamiem kolēģiem kā Kristovskis, Sandra Kalniete un nu arī Mūrniece nekad nav paudusi skaidru atbalstu tam, ka par Vienotības pirmo līderi jākļūst Dombrovskim. Nevēloties saasināt jau tā sarežģītās līderu attiecības Vienotībā, politiķi izvairās no publiskiem paziņojumiem, bet neformālās sarunās vairāki redzami Pilsoniskās savienības politiķi Pietiek ir uzsvēruši, ka Āboltiņas mēģinājums kļūt par apvienotās partijas līderi var radīt šķelšanos un negūt vairākuma atbalstu. Līdzīgs viedoklis dzirdēts arī kontekstā ar nenorimstošajām baumām par Saeimas spīkeres ambīcijām kandidēt prezidenta vēlēšanās – to, ka par viņu Saeimā nenobalsotu visa Vienotības frakcija, atzinuši arī Jaunā laika cilvēki.
Neoficiāli no Jaunā laika un Vienotības politiķiem izskan varbūtība - kāds partijas iekšienē varētu censties atrunāt Dombrovski no pretendēšanas uz šo politisko amatu, kas neatbilstot politiskajā procesā maz iesaistītā valdības vadītāja profilam. Jaunā laika līderu izteikumi, ka par kandidātu uz Vienotības līdera amatu jāvienojas partijas iekšienē, šādu iespēju pastiprina. To, ka Dombrovskim kā valdības vadītājam varētu nepietikt laika vadīt Vienotību, Pietiek ir teicis arī Sabiedrības citai politikai līderis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš tāpat kā Āboltiņa un Jaunups uzreiz pēc vēlēšanām bija atvērts sadarbībai valdības koalīcijā ar Saskaņas centru, kam sarkano gaismu ieslēdza Dombrovskis. Tādēļ, iespējams, iekšējo varas centru savstarpējai konkurencei Jaunajā laikā un Vienotībā var būt tālejošākas sekas nekā tikai izšķiršanās par to, kuram būt Vienotības pirmajam priekšsēdētājam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
