Iesaki rakstu: 
Kā izvest Latviju no "bedres"? No tās pašas "bedres", kurā Latvija iekļuvusi 20 gadu laikā. Cilvēki pamet Latviju, un nav zināms, kā un kur dzīvos mūsu bērni. Esmu dzimis Latvijā, tādēļ es pilntiesīgi uzskatu Latviju par savu dzimteni un esmu tās patriots.
Jūs varat uzdot jautājumu un mēģināt atbildēt – kāpēc dažas personas tika privatizējušas lielos valsts uzņēmumus? Līdz ar to ieņēmumi Latvijas budžetā ievērojami samazinājās, kas ietekmēja valsts īpašumu un tās likteni kopumā. Tuvojas diena, kad Latvijai būs jāatdod kredīti. Kas notiks ja Latvija nevares atmaksāt kredītus? Atkal palielināt nodokļus vai samazināt sociālos pabalstus? NĒ! NĒ! NĒ! Lielie uzņēmumi, kuri nestu stabilus ienākumus valsts budžetā, diemžēl ar nodošanu privatizācijā ir zaudēti.
Es uzskatu, ka vienīgais risinājums šajā situācijā ir nacionalizācija. Nav tālu jāiet, ņemsim piemēru no attīstītajām valstīm. Nacionalizācija bija plaši izplatīta krīzes laikā Rietumeiropā, Lielbritānijā astoņdesmitajos gados, Francijā, Vācijā, Beļģijā, Japānā, Ziemeļamerikā (ASV, Kanāda) u.c.
Mums ir nepieciešams atgūtt valstij tos lielos uzņēmumus, kuri piederēja Latvijai un nesa peļņu valsts budžetā. Valstij ir jāveic stingra kontrole tranzītam, kurš iet caur Latviju, Latvijas ostu kontrole un banku kontrole.
Reforma attiecībā uz privātīpašumu ir svarīgs elements pārejā uz tirgus ekonomiku.
Pēc savas būtības nacionalizācijai ir progresīvs raksturs, un, ja to veiks modernā valstī, - tas būs ekonomisks progress, jauns solis ceļā, lai nodrošinātu, Latvijas iedzīvotājiem sociālu drošību.
Līdztekus nacionalizācijas programmai nekavējoties ir jāveic attiecīgi grozījumi Latvijas likumdošanā vai arī jāatjauno tie likumi, kas bija Latvijā 20.gadsimta sakumā, kuri attiecas uz ekonomikas noziegumiem, noziegumiem pret Latvijas valsts īpašumu. Lai nevienam pat domās vairs neienāktu, kā „nozagt” naudu no valsts budžeta, atmazgāt vai privatizēt valsts īpašumu savā labā. Saukt pie atbildības tās valsts amatpersonas, kuras deva atļauju privatizēt par sliktu valstij lielos uzņēmumus, tādējādi atņemot Latvijas valstij stabilus ienākumus, kā arī tās, kuras, slēdzot valstij nelabvēlīgus/fiktīvus līgumus, noveda valsts uzņēmumus līdz bankrotam, vēlāk tos uz izdevīgiem nosacījumiem privatizējot un gūstot labumu sev.
Ieviest par ekonomiskiem noziegumiem pret Latvijas Republiku sodu - atdot valsts budžetā desmit reizes vairāk par to summu, kura tika „nozagta” vai izlietota savās interesēs, kā arī konfiscēt šo īpašumu Latvijas Republikas labā.
Vēl šodien kā sods par līdzīgiem noziegumiem, piemēram, ASV tiek piemērots viens vai pat divi mūža ieslodzījumi.
Šāda likuma ieviešana Latvijā mūsu valsts vadītājiem atdotu interesi strādāt valsts labklājības un iedzīvotāju labā.
Būtu jāveic grozījumi likumā attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu eksprezidentam. Ja prezidenta amata posmā Latvijas ekonomika un iedzīvotāju sociālā dzīve neuzlabojas, tad sociālas garantijas eksprezidentam nevar būt (ikmēneša pensija, dzīvoklis, automašīna, kā arī sekretāru eksprezidenta darbības nodrošināšanai)!
Latvijai ir jāpieņem visi Eiropas tiesību akti, kuri aizsargā valsti un iedzīvotājus.
Valsts amatpersonām, pašvaldības darbiniekiem - jāstrādā par labu iedzīvotāju interesēs, jo tieši iedzīvotāji kā nodokļu maksātāji ir viņu darba devēji.
Jābūt skaidrai ekonomikas programmai, ārpolitikai, veselības un izglītības sistēmai, kuru pamatā ir iedzīvotāju svarīgākās pozīcijas, kas ļaus ne tikai izvilkt Latviju no "bedres", bet arī padarīt valsti un tās iedzīvotājus līdzvērtīgus ar pārējām attīstītajām pasaules valstīm, lai Latvijas iedzīvotāji beidzot dzīvotu, nevis mēģinātu izdzīvot.
Visi, kuri ir pret Latvijas un pašvaldību budžetu izšķērdēšanu, kuri vēlas dzīvot sociālā taisnīguma sabiedrībā, patriotismā, visi, kuri domā par savu nākotni, Latvijas nākotni, kā arī par bērnu nākotni - es zinu, ka jūs man piekritīsiet un atbalstīsiet. Neklusējiet, esiet aktīvi, jo tikai kopā ar jums mēs varam mainīt Latviju, padarīt valsti tādu, lai šeit varētu dzīvot, nevis izdzīvot.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
