Arčija stāsts: vai tiešām tā ir saimnieka lielā mīlestība uz suni kā SAVU īpašumu?
Ulubele06.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021.gada 17.janvārī no pamestas mājas Ķekavas novadā pašvaldības policija (PP) izņēma suni bezpalīdzīgā stāvoklī – tā Arčijs nonāca Ulubelē. PVD tika ierosināta administratīvā lieta.
Māja nodegusi jau 2016.gadā, saimnieku ģimene pārcēlusies uz citu dzīvesvietu, bet Arčijs atstāts sargāt krāsmatas. Viens.
Vispirms pie ķēdes, bet pēdējo gadu – mazā voljērā. Bez cilvēka blakus un bez pastaigām. Pēc kaimiņu liecībām saimnieks apciemojis suni 1-2 reizes nedēļā…
10 gadus vecais Arčijs voljērā dzīvoja savos izkārnījumos un šaurā “tuneļbūdā” bez pakaišiem un aizkara, kas pasargātu viņu no aukstuma.
Viņam sala, bet ziemā sasildīties nevarēja. 2021.gada 17.janvārī kaimiņi izsauca policiju, jo Arčijs jau 2 dienas necēlās. Ārā bija -20. Pašvaldības policija nolēma suni izņemt.
Ulubelē ārstējām Arčiju no ausu iekaisumiem, ķepu un galvas nobrāzumiem, kuri ilgstoši nedzija. Arčija asinanalīzes norādīja uz aknu bojājumiem, mazasinību, kas saistīta ar nepiemērotu barību un ļoti augstu asinsparazītu invāziju.
Ulubeles puiši izmērīja Arčija, saimniekaprāt, labi izbūvēto patvērumu sunim. Tas būtībā ir šaurs tunelis bez pakaišiem un aizkara aukstā laikā.
Arčijs ir liels suns un sver
Arčijs pat iemanījies tajā apgriezties… Izrādās, tieši tā radušies galvas ādas nobrāzumi un kreveles – no biežajiem apgriezieniem tunelī.
Ulubelē Arčijs no sirds priecājas par cilvēku uzmanību un garām ikdienas pastaigām.
Diemžēl PVD šajā lietā nesadarbojas ar PP, kura suni izņēma – tā vietā tikai paziņojusi, ka PP neesot pareizi noformējusi izņemšanu.
Ulubele savu iesniegumu abām institūcijām iesniedza 19.01.2021.
Normatīvos noteiktā kārtībā abiem dienestiem būtu jāsadarbojas un jānoformē papīri 3 darba dienu vai ilgākais – 1 mēneša laikā. Taču PVD Arčija papīrus sāka cilāt tikai tad, kad iesaistįjās mediji.
PP pašlaik faktiski pamesta zem tanka, jo Arčija lietu nodevusi PVD, paši vairs to neizskata un vienīgā PP iespēja esot uzrakstīt, ka Arčijs atdodams saimniekam, lai neciestu viņa “likumīgās tiesības uz savu īpašumu”.
PVD joprojām izskata lietu, bet kā interesēs – tāds ir jautājums! Lai aizsargātu dzīvnieku vai pasargātu saimnieka intereses?
Saimnieks par savas “mantas” tiesībām kliedz skaļi un paģēroši: mans suns, turu, kā gribu! Viennozīmīgi paziņoja, ka Arčijs atgriezīsies turpat, no kurienes PP viņu izņēma!
Ko teiks PVD? Vai Arčijs pelnījis kā ĪPAŠUMS atgriezties vientuļnieka dzīvē ieslodzījumā un savos izkārnījumos?
Ulubele uzskata, ka dzīvnieks nav atdodams turēšanai turpat un būtu konfiscējams.
Arčijam jādod iespēja mūža nogali dzīvot suņa cienīgu dzīvi pie cilvēka, kam ir vieta un laiks par viņu rūpēties!
Jaunumi Arčija lietā:
Lai aizsargātu dzīvnieka tiesības netikt vairs mocītam, Ulubele vērsās LR prokuratūrā.
PALDIES, zibenīgi sekoja PROKURATŪRAS LĒMUMS: uzraudzīt lietas izskatīšanu un aizliegt Arčiju atdot tā mocītājiem līdz lietas pabeigšanai, ko veic Pārtikas veterinārais dienests (PVD).
PALDIES Ķekavas pašvaldības policija par operatīvu rīcību un prokuratūras rīkojuma izpildi: Arčiju līdz lietas izskatīšanas beigām un PVD lēmuma pieņemšanai no mocītāja un viņa atbalstītājiem pašlaik SARGĀ POLICIJA. Parādījusies beidzot CERĪBA, ka arī Latvijā DZĪVNIEKUS SARGĀ LIKUMS NO TO MOCĪTĀJIEM, kuri dzīvniekus uzskata tikai par mantu, ar kuru daru ko gribu. Dzīvnieks ir just spējīga būtne nevis vienkārši kāda īpašums vai manta! Gaidam PVD lēmumu par Arčija turpmāko likteni. Ko teiks PVD?
Tikmēr Arčijs ir drošībā Ulubelē, kopā ar sugas brāļiem un māsām. Dzīvojas plašā voljērā, tiek ārstēts, čubināts un aprūpēts tāpat kā pārējie Ulubeles iemītnieki. Iet pastaigās vismaz 3x dienā. Paldies par atbalstu Arčijam un visiem pārējiem Ulubeles iemītniekiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.