Iesaki rakstu: 
Izrādās, arī daudzfunkcionālā centra Akropole būvniecības darbiem traucē Rīgā augošie koki, tādēļ lūgta atļauja tos nocirst, kas arī saņemta, - vien ar prasību vietā iestādīt citus, kā arī atlīdzināt zaudējumus.
Lai gan koku ciršana topošās Akropoles vietā sākusies tikai tagad, atļauja to ciršanai saņemta jau 2013. un 2015.gadā. Sabiedrība par kārtējo koku ciršanu, lai vietā parādītos tirdzniecības monstrs, nav apmierināta un ceļ trauksmi, taču izrādās, ka viss notiek likumīgi un Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija tam ir devusi zaļo gaismu jau pirms dažiem gadiem.
Ciršanas darbi notiek tikai tagad, jo, kā stāsta Rīgas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka, tos drīkst sākt tikai tad, kad ir saskaņots būvprojekts un pirms pašas būvniecības, lai nepieļautu situāciju, ka koki tiek nocirsti, bet ēka tā arī netiek uzcelta.
Jau 2013.gadā Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija Akropoles cēlājiem atļāva cirst kokus Salaspils ielas rekonstrukcijai posmā no Slāvu ielas līdz Salaspils ielai
Tāpat atļauts cirst septiņas zirgkastaņas ar diametru 29-42 centimetri gājēju pāreju izbūvei Salaspils ielā pret Salaspils ielu 1; 3 liepas ar nozāģētām galotnēm ø 30, 27,
Apstādījumu saglabāšanas komisija nolēmusi noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu 10 530 latu jeb 14 982 eiro apmērā. Atlīdzība bija jāsamaksā pirms koku ciršanas.
Savukārt 2015.gadā Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija lēma atteikt atļauju cirst vienu melnalksni ar diametru 41/45/53 centimetri Rīgā, Salaspils ielas sarkanajās līnijās posmā no Slāvu ielas līdz Salaspils ielai 6 k-1, bet atļaut cirst trīs zirgkastaņas ar diametru 39, 48,
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
