Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”
Saeimas Saskaņas frakcija06.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu. Apzinoties epidemioloģiskā stāvokļa nopietnību, frakcija atbalsta vairumu Veselības ministrijas ieteikto pasākumu iedzīvotāju pasargāšanai no slimības izplatības, taču tie ir īstenojami bez ārkārtas režīma noteikšanas.
“Saskaņa” uzskata, ka valdība ārkārtējās situācijas pilnvaras izmanto, lai piesegtu savu neizlēmību, neizdarību un stratēģijas trūkumu pandēmijas krīzes pārvarēšanai. Tāpat ārkārtas situācija ir piesegs, lai necaurskatāmi tērētu milzīgus līdzekļus apšaubāmiem iepirkumiem, par ko pilnu atskaiti nesaņem ne parlaments, ne iedzīvotāji, kuriem nāksies šo “izšķērdības ballīti” apmaksāt.
Ir nepieņemami, ka galvenā diskusiju vieta par krīzes situācijas risinājumiem ir kaut kāda ārpus tiesiska rāmja pastāvoša “valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksme”, kuras aiz slēgtām durvīm pieņemtos lēmumus valdība uzskata par sev saistošiem. Savukārt demokrātiski ievēlētam parlamentam tiek atvēlēta vien “balsojamās mašīnas” loma.
Šādas absurdas pieejas sekas ir acīmredzamas – cilvēki neuzticas valdības lēmumiem, bieži vien nepakļaujas arī saprātīgām prasībām. Visuzskatāmāk tas redzams vakcinācijas norisē – pēc noziedzīgas nolaidības kļūdām iepirkumos, sākotnējā haosa vakcinācijas procesa organizēšanā, fantastiskas izšķērdības vakcinācijas biroja organizēšanā, neprasmīgas komunikācijas un neprofesionālām PR kampaņām daudzi cilvēki pievērsās vakcīnu pretinieku argumentiem un joprojām izvairās saņemt nepieciešamo poti. Tagad premjers sāk akcentēt cilvēku “individuālo atbildību”, cenšoties novirzīt uzmanību no savas valdības kolektīvās atbildības par pieļautajām kļūdām un attiecīgi – par cilvēku nāvēm, kas bija novēršamas.
“Saskaņa” aicina valdošo koalīciju nolaisties uz zemes un pamanīt, cik postošas sekas cilvēkiem rada ne tikai pandēmija, bet arī katastrofālais elektrības, siltuma, pārtikas, degvielas cenu pieaugums. Ja valdībai nebūs vēlmes un politiskās gribas sniegt plašu atbalstu šajā krīzē, tad nekādi jauni epidemioloģiskie ierobežojumi nedarbosies. Valdība ar tiem tikai baros haotiska protesta noskaņojumus.
“Saskaņas” Saeimas frakcija nedos valdībai savu pilnvarojumu arī turpmāk aizbildināties ar ārkārtas situāciju haotisku lēmumu pieņemšanā. Valdošai koalīcijai ir jābūt gatavai jebkuru savu lēmumu publiski pamatot un pierādīt tā nepieciešamību, nevis “izdabūt cauri” bez argumentiem. Tikai tā ir iespējams mazināt uzticēšanās krīzi, kas arvien vairāk apdraud mūsu sabiedrību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
