Iesaki rakstu: 
Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no pērnā gada beigām.
Faktiski visu ziemu nostaigāju cauros zābakos. Visbeidzot nolēmu, ka pietiek būt likumpaklausīgam latvietim, jo ārkārtas situācijai un tautas piesmiešanai neredz galu.
Atradu vietu, kur zem letes ar piemērīšanu var nopirkt apavus. Iegādājos zābakus nākamajai ziemai, jo nav cerību, ka līdz šā gada saliem kangarus izmēzīs no varas gaiteņiem un varēsim normāli dzīvot. Nopirku arī rezerves kurpju pāri. Lieliski ādas kājavi!
Diemžēl neizpaudīšu, kur aplaimoju savas peciņas, lai neradītu atsaucīgiem cilvēkiem nepatikšanas. Nekas cits neatliek, kā vien visādi apiet varnešu idiotiskos liegumus. Līdzīgi kā padomijas laikā pirkām džinsus un citas aizliegtās preces zem letes. Kas meklē, tas atrod!
Pasīva pretestība okupācijas varām letiņiem jau asinīs. Vietējos globālistu vagarus par savējiem uzskatīt nevaru. Pieļauju, ka man mājas tagad var ielauzties jaunizceptie čekisti, lai noskaidrotu, no kurienes uzradušies jauni apavi akurāt manām kājām. Pēc pavēles no augšas mums taču, lai uzveiktu pandēmiju, jābūt skrandainiem un basiem. Tomēr ticu, ka PAGAIDĀM šāda demokratizācija ies garām.
Seko mums 
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.