Armijas ūdenslīdējs „neatkarīgās” NBS medicīniskās komisijas važās
Pēteris Kušners, zvērināts advokāts25.01.2016.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Medijos parādījusies ziņa[1], ka, vērtējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) ūdenslīdēja Jurija Timofejeva piedzīvoto insultu, NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija secināja, ka slimību nav izraisījusi pastiprinātā slodze dienesta laikā, tāpēc kompensācija karavīram netiek piešķirta. Arī NBS komandieris un aizsardzības ministrs neredz iemeslu apšaubīt medicīnas komisijas slēdzienu. Turklāt NBS komandieris Raimonds Graube īpaši uzsvēra NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – CMEK) neatkarību. Manuprāt, sabiedrība būtu jāinformē par to, cik tad neatkarīga ir šī komisija - CMEK.
Pirmkārt, aizsardzības ministrs ir izdevis iekšējo normatīvo aktu - 2007.gada 21.augusta noteikumus Nr.63-NOT „Kārtība, kādā veic medicīnisko pārbaudi miera un mobilizācijas gadījumā personām, kuras pretendē uz karavīru amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, karavīriem, militārajiem darbiniekiem, zemessargiem, rezerves karavīriem un rezervistiem”[2] (turpmāk – Noteikumi).
Šo Noteikumu 5.1.1.apakšpunkts nosaka, ka CMEK ir štata medicīniskā komisija. Tas nozīmē, ka komisija ir pastāvīga un komisijas locekļi ir vai nu karavīri kā, piemēram, tās priekšsēdētājs majors Sandris Stepiņš, vai militārie (civilie) darbinieki. Jebkurā gadījumā CMEK sastāvs ir līgumattiecībās ar Aizsardzības ministriju, proti, saņem atalgojumu no Aizsardzības ministrijas budžeta.
Otrkārt, Noteikumu 14.punkts nosaka, ka CMEK ir NBS izveidota komisija, kura ir tieši pakļauta NBS komandierim. Turklāt CMEK sastāvā ir tikai četri locekļi: CMEK priekšsēdētājs – ārsts eksperts; CMEK galvenais ārsts – ārsts eksperts; CMEK vecākais ārsts – ārsts eksperts; CMEK sekretāre – medicīnas māsa.
CMEK priekšsēdētājs majors Sandris Stepiņš tāpat kā visi pārējie komisijas locekļi ir tieši pakļauts NBS komandierim. Secināms, ka komisiju, kura tieši pakļauta NBS komandierim, pats NBS komandieris uzskata par neatkarīgu. NBS komandierim vajadzētu zināt pakļautības attiecības bruņotajos spēkos, proti, ka karavīram bez ierunām jāklausa komandieris un jāpilda viņa pavēles, un ka pavēles dod pakļautības kārtībā.
CMEK priekšsēdētājam majoram S.Stepiņam bez ierunām jāklausa NBS komandieris un jāpilda viņa pavēles, kuras NBS komandieris ir tiesīgs viņam dot.
Manuprāt, komisiju, kura ir pakļauta NBS komandierim un kuras sastāvs ir NBS štata personālsastāvs (karavīri, militārie, civilie darbinieki), nevar uzskatīt par neatkarīgu, šī vārda jebkādā nozīmē.
Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā – cik neatkarīga ir CMEK un vai nav jāmaina pastāvošā kārtība CMEK pakļautības attiecībās ar NBS, proti, izveidojot komisiju, kuras sastāvā būtu ne tikai NBS ārsti, bet arī citu ārstniecības iestāžu ārsti.
Manuprāt, būtu izveidojama komisija ne tikai vienas – Aizsardzības ministrijas kontrolē, bet komisijas sastāvā būtu iekļaujami attiecīgās specialitātes ārsti no ārstniecības iestādēm, proti, ja vērtē neiroloģiskas saslimšanas saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu, tad komisijas sastāvā būtu jābūt neirologam, ja sirds un asinsvadu slimības, - tad kardiologam utt., lai nerastos situācija, kad CMEK priekšsēdētājs, būdams sertificēts ģimenes ārsts, vērtē karavīra piedzīvotā insulta cēloņsakarību ar dienesta pienākumu izpildi. Lai nodrošinātu CMEK neatkarību, tā būtu veidojama kā vairāku ministriju (piemēram, Aizsardzības, Veselības un Labklājības) kopīga komisija.
Manuprāt, CMEK būtu jāveido kā ārstu konsīlijs, kura sastāvā būtu iekļaujami konkrētās specialitātes ārsti un arodslimību ārsti, tai skaitā no NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra un citām ārstniecības iestādēm.
Ja ūdenslīdēja Jurija Timofejeva insulta saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu vērtētu kaut vai pieci arodslimību ārsti, tad slēdziens, iespējams, būtu citādāks.
Nobeigumā citāts no kāda ārsta sacītā: „Nav pilnīgi veselu pacientu, ir tikai neizmeklēti pacienti.” Un kādas arodslimību ārstes sacītais: „Ja arodslimību ārstam rodas kaut vai vismazākās šaubas, ka pacienta slimība ir radusies kaitīgo darba apstākļu dēļ, šīs šaubas ir jāvērtē par labu pacientam.”
No šiem citātiem rodas divi jautājumi – vai konkrētajā gadījumā bruņotajiem spēkiem vispār neradās šaubas par J.Timofejeva slimības saistību ar dienesta pienākumu izpildi un vai bruņotajiem spēkiem būtu jāuzņemas atbildība arī par J.Timofejeva neizmeklēšanu?
Foto no mil.lv
[1] Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/593131-valstij_vienaldzigs_pec_ilgiem_dienesta_gadiem_armijas_udenslidejs_paliek_pie_sasistas_siles
http://m.la.lv/upurejis-veselibu-valstij-timofejevs/
[2] http://www.zs.mil.lv/~/media/ZS/2011/10/plakati/Not_63_21.08.2007.ashx
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
