Ašeradens nevēlas skaidrot mistiskos 98 000 eiro „procentus” no „Luminor” bankas
PIETIEK10.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs, partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vismaz pagaidām nevēlas skaidrot, kādā veidā un par ko viņš pērn Luminor bankā, kuras „priekšgājējā” – Nordea bankā viņam gadu iepriekš glabājās tikai 4472 eiro, procentos ir saņēmis 98 489 eiro.
60 429 eiro jeb vidēji vairāk nekā pieci tūkstoši eiro mēnesī, - šādi ir bijuši Ašeradena pagājušā gada ienākumi ekonomikas ministra amatā, savukārt vēl 10 500 ASV dolāru viņš saņēmis no Valsts kases procentos par valsts parādzīmēm.
Taču tie nav bijuši Ašeradena nozīmīgākie pagājušā gada ienākumi: Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamie dati rāda, ka partijas Vienotība vadītājs deklarējis 98 489 eiro, kurus pērn saņēmis procentos no Luminor bankas.
Par ko tieši saņemta šī iespaidīgā summa, skaidrības nav. 2016. gada beigās ministram Nordea bankas filiālē (tā, apvienojoties ar DNB banku, pērn kļuva par Luminor banku) glabājās tikai 4472 eiro, un arī pagājušā gada beigās šī summa nav bijusi būtiski lielāka, - tikai 4593 eiro.
2016. gada beigās Ašeradens gan deklarējis obligācijas par 11 tūkstošiem eiro, valsts parādzīmes par 210 tūkstošiem eiro un „naudas tirgus instrumentus” 348 tūkstošu eiro vērtībā.
Taču nekas neliecina, ka milzīgie procenti būtu saņemti saistībā ar kādu no šiem ieguldījumiem: arī pagājušā gada beigās obligāciju, parādzīmju un „naudas tirgus instrumentu” vērtība nav būtiski mainījusies.
Interesanti, ka pagājušā gada laikā, ja ticēt Ašeradena amatpersonas deklarācijai, viņš, neveicot nekādus deklarētus pirkumus, spējis iztērēt iespaidīgas summas – līdz ar 60 tūkstošus lielo ministra algu arī mistiskos procentus 98 tūkstošu eiro apmērā un arī nepilnus 14 tūkstošus eiro lielos uzkrājumus SEB bankā.
Otrdien ne ministrs, ne Ekonomikas ministrijas preses pārstāve nevēlējās sniegt nekādus skaidrojumus par viņa deklarētajiem 98 tūkstošus eiro lielajiem procentiem un to izcelsmi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
