Iesaki rakstu: 
Nosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Delfu publikācija
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) politiķu paustais raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" par valsts drošību un izteikumi, ka nav nepieciešams tērēt 2% no iekšszemes kopprodukta (IKP) Latvijas aizsardzībai un drošībai, bija "emocionālu virtuves pļāpu līmenī bez izpratnes par NATO vai drošības situāciju reģionā", uzskata Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Pēc šā gada maijā notikušā partijas kongresa NSL izplatīja paziņojumu, kura noslēguma teikts, ka viņus neapmierina tas, kā šobrīd valstī tiek pieņemti lēmumi. "No sirds Latvijai ir gatava to mainīt, atjaunojot nacionālo un ekonomisko pašnoteikšanos, atgūstot tautas ticību sev un ceļot tautas pašapziņu, aizstājot pierobežas buferzonu ar plaukstošu uzņēmējdarbības vidi, tankus ar trešo un ceturto bērnu ģimenē, iebiedēšanas politiku ar cieņpilnu saprašanos," rezumēts paziņojumā.
Kad maija beigās partijas pārstāvji viesojās raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusiju sērijā "Par ko balsot?", politiķiem nācās skaidrot, kurus tankus un kādā veidā tad partija īsti grasās aizstāt ar bērniem. NSL valdes loceklis un boksa treneris Gints Gābers norādīja, ka uz baiļu pamata šobrīd tiek palielināts aizsardzības budžets. Viņaprāt, šos līdzekļus vajadzētu novirzīt daudzbērnu ģimenēm. Par to, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir mūsu kā NATO dalībvalsts pienākums, viņš sprieda, ka neviens nav ar NATO parunājis un, ja Latvija informētu, ka "mēs izmirstam, ka drīz nebūs, kas ar tiem tankiem braukā", tad varētu neveltīt aizsardzībai 2% no IKP. Ja tomēr NATO nebūtu vis tik pretīmnākoša, Gābers papildus sarunām gatavs izmantot arī boksera talantu – iekāpt ringā un padiskutēt.
"Emocionālo un pārspīlēto apgalvojumu, ka Latvija tūlīt izmirs un tādēļ jāveicina dzimstība, var izmantot, lai kritizētu jebkuru valsts budžeta pozīciju, ne tikai aizsardzības izdevumus. Nevienā brīdī savās atbildēs NSL politiķi neizskaidro, kādēļ tad izdevumi būtu jāsamazina tieši aizsardzībai," spriež Hiršs. Pētnieks uzskata, ka politiķi šādi manipulē ar vēlētāju, proti, tiek piedāvāta viltus dilemma – viņi apgalvo, ka it kā pastāv tikai divas iespējas: vai nu tērējam aizsardzībai vai arī tērējam naudu lielākam ģimeņu atbalstam, lai Latvija neizmirst. "Vienkāršot sarežģītu problēmu uz divām līdz absurdam vienkāršotām izvēles iespējām ir klasiska manipulācijas metode brīžos, kad trūkst reālu argumentu," viņš noteic.
Hiršs arī atgādina, ka mēs vairs nedzīvojam ļoti drošā un stabilā pasaules reģionā: "Būtu naivi ignorēt Krievijas agresiju Ukrainā, plašo Krievijas bruņošanās programmu un regulārās mācības Baltijas pierobežā. Vēl arvien 2018. gadā sadursmēs Austrumukrainā iet bojā Ukrainas karavīri un civiliedzīvotāji. Bet šie notikumi NSL politiķiem laikam ir nesvarīgi, ja jau viņi neuzskata Latvijas drošību par prioritāti."
Tāpat jāatceras, ka NATO nav labdarības organizācija, ja Latvija vēlas drošību, par to ir jāmaksā, nevar tikai patērēt ASV un citu sabiedroto valstu resursus, uzsver pētnieks. Latvija 2014. gada NATO Velsas samitā apsolīja palielināt un uzturēt aizsardzības budžetu 2% apmērā, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Solījums ir izpildīts. Arī citas NATO valstis toreiz deva solījumu, kuru pilda, – palīdz stiprināt mūsu drošību, piemēram, nodrošinot gaisa patruļas Baltijas gaisa telpā, uzturot katrā Baltijas valstī 1000 NATO karavīru un palīdzot apmācīt, apbruņot Latvijas bruņotos spēkus.
"Būtu smieklīgi redzēt šādus politiķus pārstāvam Latviju NATO," teic Hiršs. Viņaprāt, ja Latvija izmantotu argumentu, ka zemas dzimstības dēļ mēs negribam tērēt aizsardzībai, tieši to pašu varētu teikt Polija, Itālija un citas NATO valstis, kurās iedzīvotāju skaits samazinās vai stagnē un kuru karavīri patlaban atrodas Baltijas valstīs. Savukārt, ja NSL apgalvotu, ka Latvija "izmirst" un nevar atļauties tērēt naudu drošībai, piemēram, Polija varētu teikt to pašu un paziņot, ka nav gatavi tērēt naudu Latvijas drošībai, jo poļu dzimstības palielināšana taču ir pirmajā vietā. Pētnieks uzskata, ka NSL vēlme samazināt aizsardzības budžetu it īpaši sajūsminātu NATO spēcīgākās valsts – ASV – prezidentu Donaldu Trampu, kurš nepārtraukti kritizē sabiedrotos, ka tie negodīgi izmanto ASV drošības garantijas, paši nemaksājot pietiekoši par savu drošību.
"Šāda emocionāla, bet saturiski tukša retorika izskatās labākajā gadījumā pēc izmisīga mēģinājuma ar skaļiem izteikumiem piesaistīt uzmanību, lai paceltu zemos reitingus. Sliktākajā gadījumā tā ir Latvijas drošībai bīstama nekompetence aizsardzības jautājumos," rezumē Hiršs.
No sirds Latvijai atbilde
Ir smieklīgi redzēt, kāda līmeņa eksperti pārstāv Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Acīmredzot cienījamais Hirša kungs ir paslinkojis vai arī valodas barjeras dēļ nav spējis iepazīties ar jaunāko autoritatīvu NATO ekspertu slēdzienu par iespējām aizstāvēt Baltijas valstis no potenciālajiem draudiem.
Tur skaidri un gaiši rakstīts, ka Baltijas valstis nav spējīgas izveidot ešelonizētu pretgaisa aizsardzības sistēmu tieši ekonomiskās situācijas (lasi, nabadzības) dēļ un konvencionālā konfliktā praktiski nav aizsargājamas arī ļoti garās sauszemes robežas dēļ. Trūkst arī sauszemes nocietināto punktu sistēmas, kuras izveide tāpat maksā ārkārtīgi dārgi.
Viss pētījuma teksts šeit: Sers Kristofers Harpers, Svens Sakkovs, Tonijs Lorenss –International center for defence and security.
https://uploads.icds.ee/ICDS_Report_Air_Defence_Christopher_Harper_Tony_Lawrence_Sven_Sakkov_May_2018.pdf
Tieši tāpēc NSL piedāvātā nacionālās aizsardzības koncepcija balstās uz citām prioritātēm - uz līdzekļu pārdali par labu Zemessardzei, kuras tīklveida struktūra ir daudz labāk piemērota hibrīdkaram un daudz lētāk uzturama, kas ir būtiski, lai mazinātu milzīgo ārējo parādu. Esošie spontānie militārie iepirkumi ir pilnīgi bezjēdzīgi apstākļos, kad potenciālajam pretiniekam ir absolūts pārsvars Baltijas gaisa telpā un aerodromi izvietoti 15 minūšu pielidojuma attālumā. Kur šaus haubices?
Otrkārt, kurš ir noteicis 2% slieksni militārajam budžetam? Lielvalsts ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē? Kāda ir realitāte? Vācija maksā tikai 1,2%, Itālija 1,1%, bet Spānija - tikai 0,9% pēc 2017. gada datiem. Kāpēc Latvijai jāpilda šī norma, turklāt sekojot bezjēdzīgam iepirkumu sarakstam, kurš pat nav ticis apspriests publiski?
Tāpēc NSL pozīcija, piedāvājot novirzīt daļu no militārā budžeta ģimeņu atbalstam, ir loģiska, jo Latvijas galvenais ienaidnieks ir nabadzība un sociālā nevienlīdzība. Bet taisnīgu un godīgu valsti aizstāvēs visi tās iedzīvotāji.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
