Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu nacionālajā akadēmiskajā kņudēšanā atejas tēma ir populāra. Savā laikā augstākās izglītības privātā tirgotava „Turība” reklāmas kampaņas priekšgalā iejūdza akadēmiski daudzsološu devīzi „Mums ir vislabākās atejas Latvijā!”. Ar tādu devīzi „Turība” pievilināja akadēmiskos klientus (potenciālos „studentus”), konkurējot ar Latvijas Universitāti un citām augstskolām. „Turības” devīzei bija vilinošas akadēmiskās perspektīvas. „Turība” nemeloja. Devīzē atspoguļojās akadēmiskā patiesība. „Turībā” atejas patiešām bija labākas nekā LU un, piemēram, tādā izglītības privātajā tirgotavā kā Baltijas Starptautiskā akadēmija.

Latviešu akadēmiskajā kņudēšanā atejas tēma akadēmiski oriģināli iedžinkstēja 2016.gada 11.martā Labklājības ministrijas organizētajā konferencē “Dzimums? Dzimte?”. Konference bija veltīta temperamentīgajam jautājumam par jēdziena „gender” masveidīgo ieskalošanu spītīgo latviešu verbālajā aparātā.

Konference bija patriotiski kvekšķošs turpinājums vidiņviņķeliešu deģenerātu centieniem latviešus pieradināt nesaskatīt nekādu bioloģisko atšķirību starp sievieti un vīrieti. Tāpat pēc iespējas ātrāk ir nepieciešams latviešus iedīdīt operatīvi mainīt dzimumu atkarībā no ģeopolitiskās situācijas, hibrīdkara draudiem, pupuķu dziesmām Ādažu poligonā, Putina armijas iebrukuma prognozēm, benzīna cenas, Krištopāna meitas seksīguma koeficienta, Jurkānes kundzes nerealizētā mātes instinkta, minimālās algas, Rudzīša kunga latviešu seksualitātes grafika, akadēmiķa Buiķa savas iepriekšējās dzīves redzējuma, Šlāpina kunga smīnēšanas bārdā, LU studentu eksperimenta „Jehovas liecinieku 'karojošās misijas gars'” un citām sociāli akūtām svārstībām Daugavas, Gaujas, Lielupes, Abavas, Aiviekstes krastos.

Latvieši ir spītīgi un nepaklausīgi. Tāpēc manāmi atpaliek no Eiropas, un tam ir jādara gals. Latviešiem ir beidzot prātīgi jāsaprot, ka bez „genderisma” tautai nav nekādas nākotnes. „Genderisms” beidzot ir jāiestāda latviskajā identitātē uz mūžu mūžiem, lai „krievi” to nespētu izravēt.

Pasākums notika Rīgā, Lomonosova ielā Nr.1. Tur atrodas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte. Konferencē piedalījās asociācijas „Ģimene” pārstāvji. Lūk, ko viņi interesanti stāsta: „Tāpat visnotaļ savdabīga šķita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pieeja labierīcību lietošanas noteikumiem. Jau konferences sākumā ar nelielu ironiju tika paziņots, ka konferences dalībnieku ērtībām pirmajā stāvā aiz garderobēm atrodas labierīcības, kas paredzētas atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Taču, ja konferences apmeklētāji jūtas pietiekami “drosmīgi”, tad var apmeklēt labierīcības blakus konferenču zālei, kas ir paredzētas abiem dzimumiem.

Jāpiezīmē, ka raksta autores nejutās komfortabli šādā uzspiestā intimitātē ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, jo labierīcību kabīnes bija pārāk atklātas un nebija piemērotas dažādu dzimuma pārstāvju apmeklējumiem un personiskajām vajadzībām. Ja iestāde alkst ietaupīt uz labierīcību ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām, tad, veidojot unisex labierīcības, kabīnēm ir jābūt pilnībā nošķirtām (no grīdas līdz griestiem) ar tajās pieejamām izlietnēm un atkritumu urnām. Pretējā gadījumā šāda rīcība ir klasificējama kā emocionālā vardarbība pret sievietēm un meitenēm.”

Tik tikko sacīju, ka atejas tēma akadēmiski oriģināli iedžinkstēja Lomonosova ielā. Faktiski tāda konstatācija ir nepilnīga. Šajā konstatācijā esmu pamatīgi noniecinājis tēmas globālo vērienu. Jāvērtē ir nevis vietējā mērogā, bet ievērojami plašāk. Domāju, atejas akadēmiskās tēmas oriģinalitāti drīkst vērtēt visas planētas mērogā. Apmēram pusgadsimtu regulāri lasu informāciju par zinātniskajiem pasākumiem gan savā zemē, gan ārzemēs. Taču pirmo reizi sastopos ar atejas tēmu zinātniskā pasākuma struktūrā. Turklāt ne tikai akadēmiski oriģinālā interpretācijā, bet arī profesionāli kompetentā interpretācijā.

Ar parkšķošu sajūsmu lasīju un pārlasīju par „unisex labierīcību” smalkajām tehniskajām niansēm, kuru ignorēšana dzemdē „emocionālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm”. Lasot sapratu, ka Sarkanmatainajai Tumsonībai roku rokā ar Lielās Bandas drošības aģentiem vajadzētu valsts iekšpolitikā un ārpolitikā pievērst lielu uzmanību „unisex labierīcībām” Latvijā, demokrātiski paredzot tautiešiem bargu cietumsodu un probācijas uzraudzību līdz mūža beigām par šīs modifikācijas ateju nelietošanu. „Unisex labierīcībām” katrā ziņā ir jāierāda goda „punkts” („punkts viens”, „punkts divi”, kā mīlēja teikt ne tikai literāri nedumjais Godmaņa kungs) koalīcijas līgumā un valdības deklarācijā.

Taču asociācijas „Ģimene” pārstāvju publikācijā atejas tēma rībināja padomāt par citu „ateju”. Rībināja padomāt par akadēmiskā brāķa perēkli un tā drausmīgo lomu latviešu dzīvē.

Kas ir LU Sociālo zinātņu fakultāte Rīgā, Lomonosova ielā, kur notika konference? Vai atejas tēma bija nejauša idiotija vai organiski iederējās konferences izmantotajās telpās? Kas tā ir par vietu latviešu tautai un latviešu valstij? Kāda ir fakultātes ietekme latviešu nacionālajā attīstībā? Ko fakultāte sniedz sabiedriskajai apziņai? Ko fakultāte sniedz sabiedrības morālajai stājai? Kāds labums tautai un valstij no fakultātes? Tie nebūt nav visi jautājumi, par kuriem nopietni jāpadomā ne tikai šo rindu autoram.

LU Sociālo zinātņu fakultāte Rīgā, Lomonosova ielā teorētiski ir ļoti svarīga vieta latviešu tautai un latviešu valstij. Fakultāte gatavo sociologus, politologus, žurnālistus. Tātad gatavo speciālistus kardināli svarīgās nozarēs.

Protams, svarīga ir ikviena nozare. Katrai nozarei ir neaizstājama un cēla vieta kultūrā. Tomēr neviens saprātīgs cilvēks necentīsies noliegt nozaru zināmas hierahijas pastāvēšanu no sociālās sūtības viedokļa. Sociologu, politologu, žurnālistu sociālā sūtība manāmi atšķiras, teiksim, no ķīmiķu, matemātiķu, fizkultūras skolotāju, bibliotekāru, bibliogrāfu sociālās sūtības.

Sociologu, politologu, žurnālistu darbība ir tieša komunikācija ar sabiedrību. Turklāt tā ir komunikācija, kuras rezultātā būtiski izmainās sabiedriskā apziņa. No sociologu, politologu, žurnālistu darbības ir atkarīga sabiedrības garīgā labklājība, morālā stāja, sabiedrības radošā vitalitāte, sabiedrības ticība sev un savai nākotnei. No sociologu, politologu, žurnālistu darbības ir atkarīgs valsts politiski organizatoriskais līmenis, demokrātijas līmenis, vārda brīvības līmenis, cilvēktiesību līmenis, tiesiskuma un taisnīguma līmenis, ideoloģijas līmenis, korupcijas līmenis, sabiedriskās domas dienas kārtība, valsts institūciju autoritāte, tautas un valsts starptautiskā reputācija.

No šo nozaru speciālistu darbības ir atkarīga sociālo procesu analītika, kritika, problēmu risinājums. Sociologu, politologu, žunālistu darbība atsaucās uz valsts sociāli ekonomisko stratēģiju un taktiku, valsts iekšējo un ārējo politiku.

Akcentējot sociologu, politologu, žurnālistu lomu, uzskaitījumu var turpināt. Bet tas nav vajadzīgs. Tas nav galvenais. Galvenais ir kaut kas cits.

Galvenais ir atbildes uz jautājumiem, kāda ir fakultātes ietekme latviešu nacionālajā attīstībā, ko fakultāte sniedz sabiedriskajai apziņai un sabiedrības morālajai stājai, kāds labums tautai un valstij no fakultātes.

Drīkstu minētos jautājumus pasludināt par retoriskiem jautājumiem. Sociāli aktīviem cilvēkiem atbildes ir zināmas. Varbūt vienīgi kāda daļa no viņiem nav padomājusi, tā teikt, kompleksi. Respektīvi, viņi līdz šim ir uzlūkojuši un vērtējuši atsevišķi mūsu sociologus, politologus, žurnālistus. Iespējams, pat nezinot, ka viņi visi nāk no viena perēkļa, kuru morāli, intelektuāli un profesionāli perē neliels cilvēku skaits.

Mūsu sociologu apšaubāmais līmenis uzskatāmi ir redzams, piemēram, dažādu aptauju anketu gramatiski un stilistiski dīvainajos formulējumos, pētījumu rezultātu tendenciozajos skaidrojumos. Bet, saprotams, pats svarīgākais ir uzticamības pakāpe mūsu sociologu darbam. Šī pakāpe nav augsta. Sociologi parasti par naudu izpilda konkrētu pasūtījumu.

Par pēcpadomju latviešu žurnālistiku vispār nav vērts runāt. Latvijā ceturtās varas vietā ir visu citu varu dibenu laizīšana, melu ģenerēšana un izvirtības formātu propaganda. Rīgā vārdu „žurnālists” nav kauns attiecināt tikai uz dažiem žurnālistiem. Viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Žurnālistikas vietā tagad ir melu, neķītrību, noziegumu, perversijas, vulgaritātes, bezgarīguma, glamūra, homoseksuālisma, postmodernisma, izklaides industrijas apsiekalošana. Daudzi publiski pieejamie materiāli liecina, ka mūsu „žurnālistiem” nav pilnīgi nekādas saprašanas par žurnālistikas profesiju un tās misiju sabiedrībā. Žurnālistus var vienīgi sastapt dažos Rīgas neatkarīgajos sociālās analītikas medijos un provincē.

Politoloģija un politologu sagatavošana latviešiem ir jauna akadēmiskā nozare. Padomju valstī šī nozare neeksistēja. Taču eksistēja pirmspadomju laikā un pārējā pasaulē, no kuras nav aizliegts mācīties.

Politologu darbības centrā ir politika. Tātad atsevišķs fundamentāli svarīgs cilvēku dzīves segments. Tā kodols ir politiskās varas un sabiedrības attiecības. Ņemot vērā padomju ideoloģisko mantojumu un bijušo padomju cilvēku ne visai plašās zināšanas par politiku, pēcpadomju politologi sabiedrībai var lieliski palīdzēt. Politologu palīdzība var būt ļoti svētīga sabiedriskās apziņas satura formēšanā, radot stabilu izpratni par politiskajām vērtībām, principiem, organizatoriskajām tehnoloģijām, politiskās dzīves pagātnes pieredzi un šodienas pieredzi mūsdienu pasaulē.

LU Sociālo zinātņu fakultātē strādā tādi kadri kā O.Skudra, J.Rozenvalds, D.Auers, I.Ījabs, V.Kalniņš. Vai ir vajadzīgs komentēt viņu darbību tautas un valsts labā, aizstāvot latviešu nacionālās intereses, tautas suverenitāti, valsts nacionālo neatkarību?

Tas atkal ir retorisks jautājums. Fakultāte Lomonosova ielā ir akadēmiskā brāķa perēklis. No Lomonosova ielas sociologiem, politologiem, žurnālistiem latviešu tautai un latviešu valstij nav nekāds labums. Vienīgi kauns un negods. Šis perēklis ir valdošās kliķes rupors socioloģijā, politoloģijā, žurnālistikā. Perēklis sistemātiski „zinātniski” pamato Lielās Bandas noziegumus. Perēkļa „eksperti” teorētiski „leģitimē” Lielās Bandas ambīcijas. Lielās Bandas izdarības iegūst akadēmisko glancējumu.

Tā, piemēram, I.Ījabs nesen norēja A.Lembergu, kurš esot maisījies pa kājām Sarkanmatainajai Tumsonībai jaunās valdības sastādīšanā. Savukārt par O.Skudras iztapīgumu pirms neilga laika medijos varēja lasīt šādas rindas: „Saeimas pieņemtie grozījumi vairākos likumos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedri, liegs vēlēšanās parādīties populistu tipa partijām, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra. Viņš Saeimas lēmumu vērtēja pozitīvi, norādot, ka Latvijā jau ir vairākas stabilas partijas un partiju apvienības, kurām nav problēmu ar biedru skaitu. Šāds lēmums, viņa ieskatā, ir pieņemts, lai neparādītos jauna "Reģionu apvienība" vai "No sirds Latvijai", ziņo LETA.”

O.Skudram ģeniāli pievienojās kolēģis J.Rozenvalds: „Saeimas šodien pieņemtie grozījumi vairākos likumos, nosakot, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedri, varētu apgrūtināt jaunu partiju radīšanu, pauda Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns un politologs Juris Rozenvalds.” Daunis Auers nesen publicēja odiozu tekstu ar virsrakstu „Augstākās izglītības eksports - maz pazīstamais Latvijas veiksmes stāsts”. Valts Kalniņš ir ne tikai LU Sociālo zinātņu fakultātes, bet arī biedrības Providus stūresvīrs. Viņš, iespējams, ir pielicis savu skoloto galvu bez cepures pie likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā”, kas pēcpadomju Latvijā ir Lielās Bandas visreakcionārākais uzbrukums demokrātijai un latviešu tautas suverenitātei.

No Lomonosova ielas nekad neskan pēcpadomju Latvijā tādi aktuāli aicinājumi kā pietiek zagt, pietiek kampt, pietiek melot, pietiek noklusēt, pietiek izlikties. No Lomonosova ielas atskan vienīgi gļēvulīgi aplausi, primitīva čalošana, šķebīga pielīšana.

Tas ir drausmīgs fakts. Īstu sociologu, politologu, žurnālistu trūkums graujoši atsaucas uz latviešu tautas iespēju pretoties valdošās kliķes noziegumu brīvībai un nacionālajai nodevībai. Manāmi atsaucas uz tautas vispārējo attīstību – uzskatu un izglītotības līmeni atbilstoši cilvēces kognitīvajiem sasniegumiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...