Iesaki rakstu: 
Katrai nedēļai savs akotiņš. Šīs nogalē pa 200 gadiem pirmo reizi vārdu teiks tauta. Par jaunām partijām un nobalsošanu nerunāšu, jo tautas gudrība saka: „Tautas balss – dieva balss.” Ko tur var piebilst?
Sniedzot juridiska rakstura padomus, kas palīdz tikt galā ar visādiem firmu vadītājiem, var konstatēt trakas lietas. Šos darboņus droši var saukt jaunvārdā „darbturi” (analogs „vergturiem”). Rīgā daudz (faktiski visas) taksometru firmu, kas strādā pēc sekojošas shēmas:
- darbiniekam katru dienu jānodod 30 – 50 Ls (pārējais paliek pašam), ja nenodod – parāds;
- degviela jāpērk pašam un arī mazie remonti jāveic pašam;
- 90% no taksistiem noformēti uz moinimālo algu, pie kam uz pusslodzi!
Nodokļu „jūra”, vai ne?! Toties skaidrās naudas daudzums, kas apgrozās šajā vidē, ir iespaidīgs. Varbūt to nezina Rīgā valdošais Saskaņas centrs un mērs Ušakovs?! Varbūt to nezina ekonomikas policija un VID?
Lūk, tā ir īsta „ēnu” ekonomika, kas iet roku rokā ar ierēdņu korupciju!
Nākamais fakts. Saeima visu frakciju balsīs vītero par tranzītu – cik tas ir noderīgs, cik tas ir būtisks valsts ekonomikai… Bet izrādās, ka faktiski visās Latvijas transporta firmās ir tā:
- šoferi ir noformēti uz minimālo algu (no kuras arī tiek maksāti nodokļi);
- klāt pie algas pierēķina „komandējumu” naudu (no kuras nekādus nodokļus nemaksā);
- uzņēmumu peļņu „iznīcina grāmatveži” (faktiski visur „melnā” jeb dubultā grāmatvedība).
Tātad „ļoti būtiska nozare” ir, bet jēgas valstij no tā… Varbūt to nezina ZZS satiksmes ministrs? Varbūt kāds ir aizliedzis ekonomikas policijai un VID interesēties par reālo stāvokli nozarē?! Nedomāju, jo nauda tiek maksāta un kāds to saņem, lai nekas nemainītos, un tā atkal ir korupcija.
Latvijā atsākusies celtniecība un renovācija, bet nelaime ir tur, ka mūsu zemītē lielāko daļu valsts un pašvaldību pasūtījumus celtniecības jomā saņem piecas firmas (Arčers, Skonto būve u.c.). Varētu domāt, ka minētās firmas patiešām to visu dara, bet nekā, jo:
- šīs firmas tikai uzvar konkursos un ir „sadalījušas” nozari;
- tiek slēgti līgumi ar vēl 1 – 2 celtniecības firmām, kuras arī neko neceļ, bet visus darbus veic trešā celtniecības firma, kas pat tuvu konkursam nav bijusi. Toties tai pa šīm kāpnītēm jānomaksā katram „shēmas” dalībniekam 15% no piešķirtās naudas. Īstajam darītājam paliek ap 50% no summas – grozies, kā gribi! Vai to neviens ne Saeimā, ne valdībā nezina un neredz? Atkal korupcija, kura pēdējos 20 gados ir kļuvusi par normu.
Manuprāt, šie daži piemēri pierāda, ka tā pārvaldīt valsti turpmāk nedrīkst. Droši vien, lai Latvijā dzīvot būtu jautrāk, te darbojas 14 organizācijas, kurām ir tiesības veikt operatīvās darbības, t.i., noklausīties telefonus, izsekot, fotografēt utt. Man tikai lāgā nav skaidrs – pret ko šie ērgļi cīnās?! (Vācijā tiesības veikt operatīvās darbības ir tikai 4 dienestiem!) Varbūt varētu labāk ķert budžeta apzadzējus…
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
