Audioieraksti atklāj Drošības policijas vadības publiskos melus
Lato Lapsa24.09.2013.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Reinika (attēlā) vadītā Drošības policija melo savos publiskajos apgalvojumos par pret mani safabricēto kriminālprocesu, - tas izriet, salīdzinot Drošības policijas vadības pirmdienas vakara paziņojumu ar portālā Pietiek noklausāmajiem audioierakstu fragmentiem, kuros dzirdami šī kriminālprocesa izmeklētāja Iļjas Boronovska apgalvojumi.
Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība apgalvo, ka Borisa Rjazanska iesniegums, kura tīša noslēpšana ļāva Drošības policijai safabricēt pret mani kriminālprocesu, tomēr nevis neeksistējot, kā sākotnēji apgalvoja Iļja Boronovskis, bet gan vienkārši esot pārsūtīts tālāk Valsts policijai.
Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā dzirdams, kā Iļja Boronovskis apgalvo, ka Drošības policijas rīcībā esot "visi" Borisa Rjazanska iesniegumi. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība melo savā paziņojumā, ka Iļjas Boronovska rīcībā šī iesnieguma nav bijis.
Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība apgalvo, ka Borisa Rjazanska iesniegums "tieši neattiecās uz Drošības policijas lietvedībā esošo kriminālprocesu", kas sākts jau pirms vairākiem gadiem un saistīts ar kādas personas korespondenci.
Taču Pietiek jau pirmdien publiskotā iesnieguma saturs liecina, ka tas tieši attiecās uz šo Drošības policijas jau vairākus gadus izmeklēto kriminālprocesu un faktiski bijis tā pamatā. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.
Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība arī apgalvo, ka Iļja Boronovskis augstāk minēto iemeslu dēļ neesot bijis lietas kursā par Borisa Rjazanska iesniegumu un tajā minēto: "Procesa virzītājam par šāda iesnieguma esamību nebija informācijas."
Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā Iļja Boronovskis apliecina, ka tieši viņš jau ilgāku laiku izmeklējis šo sākotnējo kriminālprocesu. Arī tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.
Savā pirmdienas paziņojumā Drošības policijas vadība arī apgalvo, ka Drošības policija neesot tā, kas sākusi pret mani kriminālprocesu.
Taču Pietiek šodien publiskotajā audioieraksta fragmentā Iļja Boronovskis pēc nelielas minstināšanās apliecina, ka tieši viņš bijis tas, kas sācis pret mani kriminālprocesu. Tas nozīmē, ka Drošības policijas vadība savā paziņojumā melo.
Jebkurai tiesībsargāšanas iestādei un vispirms jau Ģenerālprokuratūrai, ja tā būtu ieinteresēta objektīvā minēto faktu pārbaudē, nebūtu problēmu šos faktus īsā laikā pārbaudīt, iepazīstoties ar kriminālprocesa materiāliem.
Taču Drošības policijas vadības paziņojums vēl vairāk apliecina aizdomas, ka kriminālprocesa safabricēšana pret mani ir nevis viena Drošības policijas majora "individuālais pasākums", bet pasūtījums, kas iepriekš saskaņots arī Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika līmenī.
Tas nozīmē, ka šīs pirmdienas preses konferencē aprakstītā Drošības policijas darbinieka rīcība, slēpjot pierādījumus un pieņemot apzināti prettiesiskus lēmumus, ir "piesegta" arī prokuratūras līmenī, visticamākais, "sakārtojot" šo lietu uzraugošā prokurora gatavību pievērt acis uz publiskotajiem faktiem.
Līdz ar to prognozējams, ka arī prokuratūra, kurai esmu nosūtījis iesniegumu par Drošības policijas amatpersonas prettiesisko rīcību, stingras un tiesiskas rīcības vietā aprobežosies ar aicinājumu - ja jūs konstatējat, ka kāda amatpersona attiecībā pret jums rīkojas noziedzīgi un slēpj pierādījumus, palūdziet šai amatpersonai, lai tā turpmāk šādi vairs nerīkojas.
Zīmīgi, ka veselu virkni manā pirmdienas preses konferencē minēto faktu Drošības policijas vadība pat nemēģina noliegt - tostarp to, ka neformālajā starpresoru darba grupā, kas nodarbojusies ar ziņu vākšanu par mani, piedalījušies atsevišķi Drošības policijas darbinieki.
Tāpat Drošības policijas vadība nenoliedz, ka par nodokļu maksātāju līdzekļiem veikta visu pēdējos piecos gados ar mani saistīto grāmatu un publikāciju analīze, ka sākta manu telefonsarunu noklausīšanās un ka veikti vairāki neveiksmīgi mēģinājumi piekļūt maniem elektroniskā pasta kontiem.
Drošības policijas vadība nenoliedz arī to, ka tās darbinieki liecību gūšanas aizsegā pieprasījuši visdažādākās ziņas gan par portālu Pietiek, gan par žurnālistu informācijas avotiem un citām gan šos cilvēkus, gan viņu pasūtītājus ļoti interesējošām lietām.
Drošības policijas vadība pat nemēģina noliegt pirmdienas preses konferencē pausto, ka tās darbinieks "vienkārši velk laiku, lai pasūtītāju uzdevumā un kriminālprocesa aizsegā iegūt iespējami daudz ziņu par portālu Pietiek, tā uzbūvi, organizatorisko struktūru, autoriem un tamlīdzīgi".
Visbeidzot, Drošības policijas vadība arī nemēģina noliegt to, ka tā 2010. gadā un vēlāk ir ignorējusi visus minētajā Borisa Rjazanska minētos faktus par amatpersonu veiktiem noziegumiem.
Audio
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.