Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No amata oficiāli atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ir cietis galīgu sakāvi Augstākajā tiesā: tā noraidījusi viņa kasācijas sūdzību un līdz ar to arī pret Latvijas valsti izvirzītās prasības, ko bija cēlis šis politiķis, kuram iepriekšējos gados ir paticis publiski pieminēt savu uzvarēto lietu bilanci pret valsti.

No uzņēmēja Aināra Gulbja, kuram pašlaik tiesā izskatāmajā A. Lemberga krimināllietā ir cietušā statuss, kā arī no prokuroriem Ilgas Paegles, Jura Jurisa un Jāņa Ilstera un Latvijas valsts Ģenerālprokuratūras personā A. Lembergs sākotnēji – 2009. gada sākumā vēlējās piedzīt vairāk nekā 370 tūkstošus latu.

Politiķis pauda uzskat, ka viņi publiski izpauduši viņa un telekanāla LNT šefa Andreja Ēķa telefonsarunas saturu, kā arī ziņas, kas saistītas ar A. Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un izmeklējumiem.

Telefonsarunas atreferējums līdz ar ievērojamu citas informācijas apjomu bija atrodams A. Lemberga apjomīgās krimināllietas materiālos, kuri saskaņā ar likumu pirms lietas iztiesāšanas bija izsniegti cietušajiem.

Attiecībā uz uzņēmēju A. Gulbi atstādinātā Ventspils mēra prasības pieteikumā bija minēts: uzņēmēja prettiesiskā darbība esot izpaudusies tādējādi, ka viņš pēc materiālu kopiju saņemšanas esot nodevis publiskošanai A. Lemberga privātās telefona sarunas atšifrējumu.

Jau pirmās instances tiesa atzina, ka prokurors par savu pienākumu pildīšanu kriminālprocesā nevar būt atbildētājs civillietā: ja A. Lembergam bijis pamats uzskatīt, ka prokurori, izsniedzot cietušajiem krimināllietas materiālu kopijas, rīkojušies prettiesiski, viņam bijušas tiesības iesniegt sūdzību par prokuroru rīcību, taču tas nav ticis izdarīts.

Tāpat pirmās instances tiesa bija atzinusi, ka neviens Latvijas normatīvais akts neaizliedz nevienam no cietušajiem kriminālprocesā pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas ļaut trešajām personām iepazīties ar cietušajam likumīgi saskaņā izsniegtajiem kriminālprocesa materiāliem.

Līdz ar to A. Lemberga prasība pret A. Gulbi par morālā kaitējuma atlīdzināšanu pirmās instances tiesā tika noraidīta, bet tiesvedība viņa prasībā pret trim prokuroriem un Latvijas Republiku Ģenerālprokuratūras personā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu – izbeigta. Sekoja pēc būtības līdzīgs Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas nolēmums – prasību pret A. Gulbi un valsti noraidīt, bet pret prokuroriem izbeigt tiesvedību.

Taču A. Lembergs bija iesniedzis arī kasācijas sūdzību – nu jau vairs tikai par to sprieduma daļu, kas paredzēja noraidīt viņa prasību pret uzņēmēju A. Gulbi un pret Latvijas valsti. Nu ar neveiksmi ir beidzies arī šis solis – 27. janvārī Augstākā tiesa ir pieņēmusi nepārsūdzamu spriedumu, ar kuru A. Lemberga prasībā pret valsti tiesvedība tiek izbeigta, bet viņa prasība pret A. Gulbi tā arī paliek noraidīta.

Augstākā tiesa savā spriedumā arī norādījusi, ka nav pamata A. Lemberga iemaksātās drošības naudas atmaksāšanai, kas saskaņā ar 2014. gada tiesas spriedumu bija 200 latu (nepilni 300 eiro) - līdz ar to atstādinātais Ventspils mērs zaudējis ne tikai prāvu, bet arī šo naudas summu. Viņa zaudējumiem vēl jāpieskaita publiski nezināmie izdevumi par advokāta pakalpojumiem un iepriekšējās instances par labu valstij un A. Gulbim piedzītie attiecīgi 10,22 lati un 61 santīms.

Pietiek šodien publicē arī pilnu Augstākās tiesas spriedumu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...