Iesaki rakstu: 
Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu izbeigšanu ar abiem apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem SIA Riets Plus un SIA Sēras, kas nomā telpas slimnīcas struktūrvienībās. Ir acīmredzami, ka šāds lēmums ir pieņemts, reaģējot uz publikāciju “Patoloģijas centra darbinieku privātbizness slimnīcā” 2017. gada 2. maija Latvijas Avīzē.
Paziņojumā par līgumu pārtraukšanu netiek norādīts ne līgumu izbeigšanas gads, ne mēnesis, ne diena. Pēc godprātības principiem, atklājot jebkādus pārkāpumus, līgumi būtu jālauž nekavējoties un par to arī lepni jāizsludina, tādējādi iemantojot kaut nedaudz cieņas sabiedrības acīs. Tomēr paziņojums par nomas līgumu priekšlaicīgu izbeigšanu atstāj vietu interpretācijām, ka līgumi tiks pārtraukti kaut kad, piemēram, 2017. gada decembrī, ko arī var traktēt kā priekšlaicīgu līgumu pārtraukšanu.
Pārtraucot telpu nomas līgumu ar apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu Riets Plus, slimnīca rada priekšstatu, ka samazina negodīgas konkurences iespējas, bet patiesībā sniedz ilgi gaidītu pakalpojumu konkurējošiem apbedīšanas nozares uzņēmumiem.
Austrumu slimnīcas valde uzskata, ka ētiskas dabas problēma ir pilnībā atrisināta, pārtraucot telpu nomas līgumu ar slimnīcas darbiniekiem piederošu uzņēmumu Riets Plus. Šis apbedīšanas uzņēmums savu darbību turpinās citā vietā un citās telpās. RAKUS turpinās darba attiecības ar uzņēmuma īpašniecēm un darbinieku, kam, strādājot slimnīcas Patoloģijas centrā, ir pieejama apbedīšanas biznesu interesējoša informācija. Vai pastāv kaut niecīga iespēja, ka ētikas pārkāpumu un interešu konfliktu nebūs un situācija netiks izmantota biznesa interesēs!?
Slimnīcas vadība izliekas neredzam nekādus pārkāpumus, algojot un atalgojot apbedīšanas pakalpojumu uzņēmuma Riets Plus īpašnieces un darbinieku no veselības aprūpes budžeta par darbu it kā slimnīcas labā. Tā gadiem tiek izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda, kas ir akūti nepieciešama ārstniecībai.
Cik tas ir ētiski? Kam tas ir izdevīgi? Kas slimnīcā un Patoloģijas centrā saņem par to “pateicības”? Kāpēc netiek pieņemti radikāli un atbildīgi lēmumi? Šie jautājumi visticamāk paliks neatbildēti, jo drīzumā SIA RAKUS būs jauna valde, kas neatbildēs par iepriekšējo kļūdām un izliksies nezinām priekšgājēju solījumus. Vēl pēc kāda laika mainīsies ministri, kas ieliks jaunas valdes, kas savukārt atkal neatbildēs par iepriekšējo darbiem. Bet Austrumu slimnīca paliks. Paliks Patoloģijas centrs ar slimnīcas morgu, un paliks slimnīcas darbiniekiem piederošā apbedīšanas pakalpojumu firma SIA Riets Plus, kas visticamāk formāli nomainīs savu valdes sastāvu un turpinās savu biznesu citās telpās, paļaujoties uz sistēmas nepilnībām, paļaujoties uz atsaucīgu atbildīgo personu ieinteresētību un laipno slimnīcas personālu, kas vienmēr ir gatavs sērojošiem tuviniekiem ieteikt apbedītājus!
Skumji, ka par to visu maksā Latvijas nodokļu maksātāji. Skumji, ka tiek izsaimniekots veselības aprūpes budžets, no tā maksājot algas privāta apbedīšanas pakalpojumu uzņēmuma darbiniekiem. Un atbildīgo kā parasti nav!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.