Bankas Baltija tiesas spriedums graujošs Repšem un Rimšēvičam

Iesaki rakstu:

Bezdarbība, prettiesiska rīcība, manipulēšana ar informāciju, patieso faktu sagrozīšana, nekonsekvence, neveikta uzraudzība, - tas viss Rīgas apgabaltiesas pilnajā spriedumā, ar kuru Latvijas Bankai piespriests par labu Bankas Baltija likvidatoram (tātad – noguldītājiem) samaksāt gandrīz 60 miljonus latu, pārmests Latvijas Bankas tālaika vadībai, pirmām kārtām – prezidentam Einaram Repšem un Ilmāram Rimšēvičam.

Tiesa konstatējusi virkni jau iepriekš publiski zināmu, taču nu tiesiski apstiprinātu faktu: Latvijas Bankas vadība Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam nesaprotamu iemeslu dēļ nodrošinājusi īpašus apstākļus, līdzdarbojusies Bankas Baltija finanšu datu „uzlabošanā”, tieši Latvijas Bankas „ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb, precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un komercbankas prezidenta Tāļa Freimaņa noziedzīgajām darbībām.

Tāpat tiesa par pierādītu uzskata, ka Latvijas Banka jau 1994. gadā bijusi informēta par Bankas Baltija patieso finansiālo stāvokli, taču ļāvusi Laventam rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, ar savu darbību veicinājusi likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu, pavirši un bezrūpīgi rīkojusies, izdarot kontrolpārbaudes, nav reaģējusi uz Bankas Baltija datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli un aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem.

Spriedumā minēta pat situācija, kad Latvijas Bankas vadība faktiski ierosinājusi Bankas Baltija saimniekiem sākt aktīvi nobēdzināt aktīvus, pirms Latvijas Banka kā uzraugošā iestāde sākusi rīkoties.

Rīgas apgabaltiesas spriedumā detalizēti tiek noraidīti Latvijas Bankas sagatavotie argumenti, kāpēc tā neesot atbildīga par Bankas Baltija krahu, - arī tas, ka pašlaik banku uzraudzību jau veicot pilnīgi cita iestāde, nevis Latvijas Banka, un tas, ka īstie vainīgie bankas krahā (Lavents un Freimanis) jau esot noteikti.

Īpaši graujošs ne tikai Repšem un Rimšēvičam, bet arī citām augstām amatpersonām, kas aizvadītajos gados ir rīkojušās nolaidīgi un bezatbildīgi, taču nav atzītas par vainīgām tīšā noziedzīgā darbībā, ir Rīgas apgabaltiesas atzinums, ka saistībā ar Bankas Baltija krahu „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti”.

Tiesa īpaši norāda, ka gan savulaik Latvijas Banka, gan tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīgas par savu darbību (un bezdarbību) finanšu iestāžu uzraudzībā: „To, ka likumdevējam nav bijis nodoma Latvijas Bankai noteikt šādu statusu, apliecina arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.panta 2.daļā noteiktais par tās - amatpersonu atbildību: Padomes locekļi, komisijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir atbildīgi par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.”

Pilnu sprieduma tekstu, kā arī tā detalizētu izklāstu portāls Pietiek publicēs pirmdien, 1. novembrī.

Seko mums