Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim tiek uzdots, manuprāt, pamatots jautājums: “Vai ar to vien, ja atbraukušais saka, ka viņš ir pret karu un viņam nepatīk, kā rīkojas Putins, ir pietiekami?” Es personīgi uzticos gan Latkovska profesionālajai pieredzei, gan godaprātam, tomēr labprāt formulētu arī savu atbildi uz šo jautājumu. Ja īsi: nē, nepietiek.

Manā skatījumā par politiskiem emigrantiem var uzskatīt cilvēkus, kuri Krieviju pameta pēc Krimas aneksijas un iebrukuma Ukrainas austrumu reģionos 2014. gadā. Savukārt apgalvojums, ka tolaik agresija notika “ne tik asiņaini”, ir vienlīdz liekulīgs un neloģisks.

Ja tu uzskati, ka tava valsts drīkst uzbrukt citai valstij un atņemt tai zemi, tad nav nozīmes tam, cik liela teritorija tiek atņemta, cik cilvēku dzīve tiek izpostīta.

Turklāt jāpiezīmē, ka nekā “mierīga” nebija – simtiem Ukrainai lojālu cilvēku Krimā tika atņemti īpašumi, desmiti (jo īpaši Krimas tatāri) tika arestēti un notiesāti; bija arī nogalinātie. Tas pats, tikai vēl lielākā apmērā, attiecas, protams, uz Donbasa reģionu, kur Ukrainai lojāli cilvēki tika nolaupīti, spīdzināti un nogalināti. Ja jaunizceptajiem “politemigrantiem” tas likās pieņemami, tad nav iemesla ticēt viņu apgalvojumiem šodien.

Kamēr Baltkrievijā t. s. kiberpartizāni un drosmīgi cilvēki dzelzceļa sistēmā reāli traucēja militāro kravu pārvadājumiem, ešeloni Krievijā netraucēti virzījās slepkavot cilvēkus Ukrainā – jo Krievijas “aitišņiki” pakoja čemodānus vai jau apguva bārus un kafejnīcas Biškekā un Erevānā. Respektīvi, kamēr Lukašenko režīma zemē iedzītie kaut ko reāli darīja Ukrainas labā, topošie emigranti no Krievijas neizdarīja neko.

Pēdējā mēneša laikā esmu veltījis apmēram 20–22 stundas, lai “YouTube” paklausītos visus šos “opozicionārus” – galvenokārt jau no Krievijas aizbraukušos. Uzkrītoši ir tas, cik daudz viņi apspriež sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kaut kādas Kremļa aizkulises, un cik maz to, ko viņu valsts dara Ukrainā. Jo, pirmkārt un galvenokārt, viņus interesē viņi paši, nevis Ukraina. (Protams, kā vienmēr, ir izņēmumi – piemēram, advokāts Iļja Novikovs aizbrauca no Krievijas uz Kijivu, pieteicās Ukrainas pilsonībai un iestājās teritoriālās aizsardzības vienībās.)

Tomēr kopumā, atļaušos apgalvot, šo “neatkarīgo žurnālistu un analītiķu” t. s. protesta pamatā ir sabēdāšanās par viņu pašu mieru un komfortu.

Tā ir viņu izvēle un veids, kā uztvert pasauli, neredzu jēgu moralizēt vai kaut ko pārmest. Jāpiezīmē, ka arī t. s. baltā emigrācija pēc boļševiku apvērsuma 1917. gadā jaunajās mītnes zemēs – Belgradā vai Parīzē, Rīgā vai Prāgā – nesteidzās integrēties (piemēram, mācīties valodu), pret “vietējiem” nereti izturējās aroganti. Koloniāls aizbildnieciskums nav noslēpjams arī jauno “emigrantu” izteikumos par Armēniju, Kazahstānu vai Kirgizstānu.

Gadiem ilgas Krievijas vēstures un kultūras studijas mani personīgi ir samierinājušas ar šiem mesiānisma elementiem – skaistajam un vērtīgajam līdzi nāk arī sārņi, ko padarīsi. Tomēr es vienkārši neredzu jēgu ļaut Latvijā veidoties vēl vienai prāvai, lielā mērā noslēgtai, ar savām prioritātēm dzīvojošajai kopienai.

Ir naivi iedomāties, ka šie jaun­atbraucēji kaut kā atskurbinoši ietekmēs mūsu pašmāju “putinistus”. Kā tieši? Nemācoties latviešu valodu un šādi rādot “piemēru”? Stiprinot nepatiku pret Rietumiem (vervelēšana par san­kciju netaisnīgumu un ģeopolitiskas sazvērestības teorijas ir bieži nofiksējamas Krievijas t. s. liberāļu vidē)?

Rezumēju. Nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas. Tiem, kuri patiešām bēg no politiskas vajāšanas, novēlu veiksmi – bez ironijas – lielākās Rietumu demokrātijās, kuras var atļauties šādus imigrantus.

Pārpublicēts no la.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...