Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 1 maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu, ka avārijā noteikti ir vainojams sarkans sporta Mitsubishi EVO IV auto nevis sievietes vadīts Volvo V70. “Auto seksisms” izpaudās pilnā krāšņumā, un mūsu sabiedrība bez apstākļu noskaidrošanas izvirzīja apsūdzību sarkanam sporta auto, jo Volvo V70 jau pēc definīcijas nevar būt vainīgs ar sievieti pie stūres.

Šodien pēc sešiem mēnešiem un trīs dienām, neskaitāmām ekspertīzēm, liecinieku liecībām, mērījumiem un izvērtējumiem ir taisnīgi pieņemts nepārprotams lēmums par vainīgo atzīt sievieti ar Volvo V70 automašīnu, kura, iebraucot pretējā braukšanas joslā, izraisīja traģisku frontālu sadursmi. Beidzot visiem interneta un sociālo tīklu nepatiesajiem apgalvojumiem un nepamatotam “auto seksismam” ir pielikts punkts – sieviete ar Volvo iebrauca pretējā braukšanas joslā un izraisīja traģisku frontālo sadursmi!

Pēc 36 pavadītām dienām reanimācijā un slimnīcā, sešām operācijām un vēl vairākām priekšā, 5 mēnešiem ratiņkrēslā un turpmākos mēnešus uz kruķiem un ilgstošu rehabilitāciju varu beidzot būt morāli atvieglots par acīm redzamu taisnīgu lietas iznākumu! Volvo V70 automašīna, braucot pa šoseju, bez iemesla iebrauca pretējā braukšanas joslā virsū savā nodabā braucošām automašīnām un izraisīja frontālu sadursmi. Frontālā sadursme bija tieši ritenis ritenī, kas ir sliktākā iespējamā avārija, kādu varat pieredzēt, jo vecākiem auto šī ir vārgākā vieta.

Visu laiku kopš avārijas mirkļa sievietes tuvinieki publiski nepatiesi vainoja mani ar sarkano sporta auto avārijas izraisīšanā. Savu vainu sieviete neatzina, līdz prokurors izvirzīja viņai apsūdzību. Šī apstākļa dēļ es nebiju tiesīgs vērsties apdrošināšanā, paliku bez automašīnas un turpinu segt medicīnas un advokāta izdevumus no savas kabatas. Šī summa ir mērāma tūkstošos eiro, kas ir nopietns finansiāls apgrūtinājums, tikai tāpēc, ka vainīgā persona turpināja lieki cerēt izsprukt no atbildības, radot apgrūtinošus apstākļus cietušajam. Cilvēki, ja esat sastrādājuši ziepes, uzņemieties atbildību, tas ļoti atvieglotu dzīvi cietušajam, ļaujot laikus risināt transporta zaudējumus un ārstēšanās izdevumus, nemaksājot lieki advokātam.

Ekspertīze parādīja, ka frontālās sadursmes brīdī Volvo automašīnas ātrums bijis ap 90 – 100km/h, bet mana sarkanā Mitsubishi ātrums maksimums 40-45 km/h, kas nozīmē, ka man izdevās ievērojami samazināt braukšanas ātrumu, kas izšķīra to, ka paliku dzīvs un, iespējams, varēšu atkal staigāt.

Neskatoties uz manu autosporta pieredzi, es nespēju izvairīties no sadursmes, jo tas bija pāris sekunžu jautājums, - neloģiskos apstākļos ātrā ātrumā pretējā joslā pēkšņi frontāli braucošam auto sagatavoties nebija iespējams. Šīs pāris sekundes pilnībā sagrieza dzīvi kājām gaisā, un pēkšņi visi tavi plāni, idejas, darbs, hobiji izkūp gaisā, cieš ģimene un tuvinieki, kad nezini, vai jelkad varēsi baudīt visu kā agrāk, jo avārija atstāj paliekošas sekas.

Avārijas iemels – secinājām, ka, iespējams, sieviete vienkārši aizmiga pie stūres un līkumā taisni iebrauca pretējā braukšanas joslā (jo neko neatceras no sadursmes mirkļa)

Kādi secinājumi:

• Volvo automašīna nav īpaši drošāka par sporta Mitsubishi – avārijas sekas abām automašīnām ir gandrīz identiskas. Man nepaveicās, ka esmu tik gara auguma ar pārāk garām kājām.

• Dzīvības un veselību avārijā glābj nevis Volvo, bet daudz jaunāku auto pasīvās un aktīvās drošības sistēmas un ceļu infrastruktūra. Ja es brauktu ar daudz jaunāku auto, iespējams, avārijas sekas būtu daudz mazākas manai veselībai.

• Ja Latvijā uz šosejām būtu ribjosla centrālajā līnijā, daudzas avārijas nenotiktu neuzmanības, aizmigšanas u.c. gadījumos. Atjaunojot asfalta segumus, tam jākļūst par standartu, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā.

• Daudzās bīstamās vietās jāuzlabo infrastruktūra, un jāierobežo apdzīšanas iespējas, jo tieši pārgalvīga, neatļauta apdzīšana bieži noved pie traģiskām avārijām – īpaši pēdējos divos gados Latvijā

Manas galvenās atziņas no avārijas:

o Nopērc videoreģistratoru – tas izglābs tevi no milzu izmaksām, laika patēriņa, iespēja pierādīt savu nevainīgumu.

o Brauc ar modernu, jaunāku auto – aktīvās un pasīvās drošības sistēmas ir galvastiesu pārākas par 1990., 2000. gadu auto. Aktīvā piestūrēšana, avārijas bremzēšana, līniju asistents, distances kontrole, aizmigšanas sensors – tie visi var glābt dzīvības.

o Pērc OCTA+ (nepērc parasto OCTA) un veselības apdrošināšanu. OCTA+ ir iespēja pēc negadījuma vērsties novērst defektus pie sava apdrošinātāja, nevis vainīgās puses.

o Ja esi vainīgs, atzīsti savu vainu laikus, jo pretējā gadījumā tava pozīcija vienoties par mierizlīgumu var būt daudz vājākas.

o Brauc ar jaunāku auto, jebkuram jaunākam auto drošības aprīkojums būs labāks un dzīvības glābjošāks nekā vecākiem auto.

o Nenovērs uzmanību no ceļa, nebrauc noguris; bērni, mobilais telefons, dzīvnieki nekad nebūs attaisnojums negadījuma izraisīšanai.

Nobeigumā gribēju izteikt īpašu paldies cilvēkiem, kas notikuma vietā un pēc tam sniedza man palīdzību:

o atsaucīgajiem garāmbraucējiem, kas centās mani atbrīvot no auto un rūpējās par situāciju avārijas vietā,

o lieciniekiem, kas atsaucās uz aicinājumu dot neskaitāmas liecības policijā,

o speciālajai ugunsdzēsēju tehniskajai brigādei, kas profesionāli mani atbrīvoja no auto,

o Sergejam, kurš palīdzēja notikuma vietā ar koordināciju, mantām un auto evakuāciju,

o Ķirurgiem, ārstiem un medmāsām, kas darīja visu, lai sastutētu kaulu rasolu atpakaļ,

o Draugiem un paziņām, kas palīdzēja pielāgot ikdienu,

o Ģimenei, kam bija jāpārdzīvo visas šausmas daudzu mēnešu garumā.

Esam uzmanīgi uz ceļa, viena sekunde var būt liktenīga!

Vienmēr piesprādzējieties!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...