Belēvičs dēla 33 miljonu eiro medikamentu biznesu nosauc par "pusotru aptieku"
PIETIEK02.06.2015.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Guntis Belēvičs krāšņi samelojies, laikrakstam Dienas Bizness aizvadītajā nedēļā stāstot par sava dēla medikamentu tirdzniecības biznesu ar 33 miljonu eiro gada apgrozījumu, kas "būtībā" esot tikai "viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām".
"Manam dēlam pieder viena Saules aptieka Rīgā un vēl 50% no citas Saules aptiekas. Būtībā tā ir viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām," - šādi veselības ministrs, kura iespējamo interešu konfliktu saistībā ar ģimenes biznesu pašlaik pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izteicies laikraksta Dienas Bizness 29. maija numurā.
Patiesība gan ir būtiski atšķirīga no Belēviča apgalvojumiem, - tas, kas pieder viņa dēlam Artūram Belēvičam, ir nevis pusotra aptieka, bet viena zāļu lieltirgotava, kas Belēvičam jaunākajam pieder simtprocentīgi, un vēl otra zāļu lieltirgotava, kas viņam pieder uz pusēm ar nezināmiem īpašniekiem piederošu Austrijas kompāniju.
Pirmais uzņēmums ir SIA Saules aptieka, kura vienīgais oficiālais īpašnieks un vadītājs ir pašreizējā veselības ministra dēls Artūrs Belēvičs un kura valdes loceklis līdz pagājušā gada rudenim ir bijis Guntis Belēvičs.
Savukārt otrs uzņēmums ir SIA Baltacon, kurā saskaņā ar Lursoft datiem puse kapitāldaļu pieder Artūram Belēvičam, bet otra puse - Beļģijā reģistrētai, nezināmiem īpašniekiem piederošai uzņēmējsabiedrībai United NRJ.
Pirmās "aptiekas" gada apgrozījums saskaņā ar Lursoft datiem 2013. gadā ir bijis aptuveni 12,5 miljoni eiro, bet otras - vairāk nekā 21 miljons eiro.
Pietiek jau informējis, ka abas Latvijā reģistrētās Belēviču ģimenes kompānijas nevēlas atklāt savus saimnieciskos datus, kas attiecas uz medikamentu tirdzniecību, - Zāļu valsts aģentūras statistikas pārskatā ir virkne uzņēmumu, kas atteikušies izpaust savus apgrozījuma u.c. datus, un šo "noslēpumaino" uzņēmumu vidū ir arī Saules aptieka un Baltacon.
Taču, salīdzinot jau publiski pieejamos Lursoft datus par Belēviču ģimenes uzņēmumu kopējiem darbības rezultātiem 2013. gadā (2014. gada pārskatus tie vēl nav iesnieguši), kā arī Zāļu valsts aģentūras datus par 2013. gadu un izsecināmos datus par to darbību pērn, izrādās, ka pērn Baltacon un, ļoti iespējams, arī Saules aptiekai ir sācis būtiski sarukt kopējais apgrozījums.
Salīdzinot SIA Baltacon darbības rezultātus, izrādās, ka šī uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā bijis starp 21,2 un 21,8 miljoniem eiro bez PVN, bet 2014. gadā - starp 18,2 un 20,8 miljoniem eiro bez PVN (uzņēmums statistikas datu tabulā atrodas vietā starp diviem atklātākiem uzņēmumiem, kuri uzrādījuši šādus apgrozījuma datus).
Savukārt Saules aptiekas kopējais apgrozījums, kā rāda uzņēmuma publiskais darbības pārskats, kas atrodams Lursoft datu bāzē, 2013. gadā ir bijis aptuveni 12,5 miljoni eiro, bet 2014. gadā uzņēmums saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras statistikas apkopojuma datiem nav iekļuvis Latvijas lielāko zāļu lieltirgotavu pirmajā divdesmitniekā.
Šajā divdesmitniekā apakšējā robeža ir 9,2 miljoni eiro (bez PVN), kas nozīmē, ka Saules aptiekas apgrozījums bijis mazāks par šo apjomu (gadu iepriekš, kā minēts, kopējais apgrozījums bijis 12,48 miljoni eiro - gada pārskatā šo rādītāju tāpat uzrāda bez PVN).
Uz to, kādu apgrozījumu bez PVN Saules aptieka uzrādījusi Zāļu valsts aģentūrai, norāda fakts, ka pēc apgrozījuma Latvijā tā 2013. gadā atradusies starp diviem uzņēmumiem, kuri uzrādījuši attiecīgi 6,9 un 7,9 miljonu eiro apgrozījumu (bez PVN). Savukārt pēc apgrozījuma ārpus Latvijas tā nav iekļuvusi pirmajā divdesmitniekā, kur apakšējā robeža ir 836 tūkstoši eiro.
Kā zināms, Belēvičs pērn rudenī kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta (ar vērienīgu personisko kampaņu), tika ievēlēts, kļuva par veselības ministru un pašlaik nācis klajā ar iecerētiem vērienīgām farmācijas tirgus noteikumu grozījumiem, kas pašlaik tiek vērtēti visai pretrunīgi un kurus viņam izdevies "izsist" valdības sēdē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
