Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Četrgadīgs bērns piespiedu kārtā ievietots psihoneiroloģiskajā klīnikā ar formālo pamatojumu – viņš, pieprasot nopirkt sporta mašīnīti, iesitis savai mātei. Patiesie iemesli bērna ieslodzīšana “psihenē” gan varētu būt citi – mātes nevēlēšanās pildīt tiesas spriedumu par bērna atgriešanu mītnes zemē Lielbritānijā pie tēva – Latvijas pilsoņa, kurš devies uz šo valsti strādāt.

Veselības inspekcijā iesniegta sūdzība par inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu, ar kuru atzīts, ka četrgadīgais zēns saņēmis atbilstošu ārstēšanu un veselības aprūpes pārkāpumi nav konstatēti. Bērna tēvs ir citās domās un ir pārliecināts, ka mediķi tiek izmantoti, lai nepildītu tiesas spriedumu, kas ir stājies likumīgā spēkā un ar kuru nolemts bērnu nogādāt mītnes zemē Anglijā pie tēva.

Bērna tēvs uzskata, ka Veselības inspekcijas ierēdnes lēmums ir nelikumīgs un mazgadīgā tiesības aizskarošs. “Ir skaidrs, ka Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas un šī lēmuma sagatavotājas Jeļenas Smotrovas rīcībā klaji izpaužas tiesiskais nihilisms. Ir skaidrs arī tas, ka ne persona, kas lēmumu sagatavoja, ne arī tā, kas parakstīja, nav izpratušas, kas ir uzrakstīts un parakstīts,” iesniegumā raksta bērna tēvs.

Viņš ir pārliecināts, ka šīs Veselības inspekcijas amatpersonas nezina ne tikai Ārstniecības likuma un Pacientu tiesību likuma nosacījumus, bet arī Latvijas Republikas Satversmē, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteikto, kā arī faktiski atbalsta bērna nolaupīšanu un tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Bērns ir dzimis 2012. gadā Lielbritānijā un dzīvoja tur vēl līdz pērnā gada 23.jūlijam, kad māte viņu prettiesiski izveda no šīs valsts, tikai 2016.gada augustā deklarējot viņa dzīvesvietu Latvijā, iesniegumā norāda tēvs. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2016.gada 9.decembra lēmumu tika nolemts bērnu nogādāt atpakaļ viņa mītnes zemē – Apvienotajā Karalistē, un lēmums stājās likumīgā spēkā 2017.gada 2.februārī.

“Pēc augstākminētā lēmuma pieņemšanas bērns “sāka pastāvīgi slimot” ar mērķi pierādīt, ka Latvijai nav saistoša ne Hāgas 1980.gada 25.oktobra konvencija “Par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”, ne arī Eiropas Savienības 2003.gada 27.novembra Regula Nr.2210/2003 un Bērnu tiesību deklarācija. Faktiski augstāk minētās veselības inspekcijas amatpersonas ir atbalstījušas četrus gadus veca bērna turēšanu apcietinājumā, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu piespiedu turēšanu psihiatriskajā slimnīcā likumdevējs ir pielīdzinājis apcietinājumam,” iesniegumā norāda tēvs.

“Neviens nav pacenties pamanīt, ka mazgadīgais bērns 2017.gada 9.martā ir ticis izrakstīts no SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” un pāris stundu laikā ir ievietots bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jo četrus gadus vecais bērns, iznākot no slimnīcas, esot sitis mātei, pieprasot “sporta mašīnu”,” bērna piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā apraksta tēvs.

Viņš atgādina Ārstniecības likuma 67.pantā noteikto, ka psihiatriskā palīdzība balstās uz brīvprātības principu. Likumā noteikts, ka stacionāro palīdzību sniedz psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ja slimnieka veselības stāvokļa dēļ to nav iespējams veikt ambulatori vai dzīvesvietā. Tāpat likums nosaka, ka pacientu var stacionēt psihiatriskajā ārstniecības iestādē ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišana stacionēšanai jāpievieno medicīniskajiem dokumentiem.

“Augstāk minētās “dāmas” nav interesējis uzzināt, kas ir devis piekrišanu četrus gadus vecā bērna stacionēšanai bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”, kas nebūt nav blakus Balvu slimnīcai, kā arī Nacionālajā veselības dienestā pameklēt neesošos psihiatra Jāņa Bojāra izrakstītos apmeklējuma talonus, kā arī atrast šī psihiatra motivēto lēmumu par bērna psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē, ko viņš nespēja arī uzrādīt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai 2017.gada 20.jūnija tiesas sēdē,” iesniegumā uzsver zēna tēvs.

Kā liecina Veselības inspekcijā iesniegtā sūdzība, izrādās, ka psihiatrs Jānis Bojārs nekavējoties uzstādījis diagnozi arī zēna tēvam, kas atbrauca no Lielbritānijas un 2017.gada 1.aprīlī, izmantojot savas tiesības, ko nosaka Pacientu tiesību likums, mēģinājis izņemt savu dēlu no psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ainaži”, - patoloģisku tieksmi uz kverolenci, kā arī izdomājumiem, iespējams, murgu idejām.

“Pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama arī motivācija tam, kāpēc četrus gadus vecam bērnam, kurš stacionēts slimnīcā ar diagnozi - bronhiālās astmas saasinājums, netiek nodrošināta bronhiālās astmas ārstēšana, bet tā vietā bērnu konsultē nevienam nezināms psihologs un psihiatrs, jo slimnīca nav spējīga nosaukt šo slimnīcā neesošo speciālistu vārdus un uzvārdus. Tāpat pārsūdzētajā lēmumā nav atrodama motivācija tam, kā fiziopneimonologs-alergologs S.Pužule ir tiesīga uzstādīt diagnozi F 43.2 – Adaptācijas traucējumi, varbūt viņa var ārstēt zobu kariesu un hemoroīdus, bet, ja labi kāds samaksā, arī uzstādīt citas diagnozes,” neizpratnē ir bērna tēvs.

Tāpat bērna tēvam nav saprotams, kā, esot reģistrētam pie ģimenes ārstes Laumas Purviņas 2017.gada 30.janvārī, puika ir spējis šo ārsti apmeklēt, neesot Latvijā, – jau 2016.gada 2.janvārī.

Bērna tēvs lūdz atzīt 2017.gada 6.jūnija Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājas Ilzes Bukas lēmumu par prettiesisku, mazgadīgā tiesību klaji aizskarošu, atzīstot, ka viņa ievietošana SIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” 2017.gada 9.martā, nepieļaujot bērnu no tās izņemt 2017.gada 1.aprīlī bērna likumiskajam aizbildnim – tēvam, ir prettiesiska, t.i. pretēja Ārstniecības likuma 67.pantā noteiktajam, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmē un Bērnu tiesību deklarācijā noteiktās cilvēktiesības uz brīvību.

Veselības inspekcija no jebkādiem komentāriem saistībā ar šo lietu atsakās, bet psihiatra J. Bojāra darba telefons jau vairākas dienas klusē. Arī bērna māte Līga A. no plašākiem komentāriem atsakās: „Es jums nesniegšu nekādus komentārus, jo man nav laika. Nekas nav izdomāts, bērnam tiešām ir veselības problēmas. Anglijā nebūs labāki ārsti nekā Latvijā. Latvijā ir labākie ārsti!”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft